Lai saprastu, kā bankas īsteno skaidras naudas aprites kontroles mehānismu, Diena trim lielajām bankām – Swedbank, SEB un Citadele – nosūtīja piecus jautājumus, tajā skaitā lūdzot sniegt informāciju, kāds skaidras naudas apjoms ticis iemaksāts šo banku skaidras naudas iemaksas bankomātos šā gada septembrī, oktobrī un novembrī, kā arī šogad 11 mēnešos kopumā. Diemžēl neviena no tām nesniedza atbildi uz jautājumu, cik daudz skaidras naudas šogad iemaksāts to bankomātos.
Noteikti gan jāuzsver, ka ne visa skaidrā nauda, ko ik mēnesi iemaksā bankomātos, ir uzskatāma par aizdomīgu, jo daļu naudas savos banku kontos šādi iemaksā arī mazie uzņēmēji, piemēram, mazo veikalu īpašnieki, kuri nevar atļauties inkasācijas pakalpojumus, – to akcentē arī banku pārstāvji. Šādos gadījumos šī skaidrā nauda tiek ieskaitīta juridiskas personas kontā, un tai pretī ir visi nepieciešamie dokumenti. Tāpat ne visas privātpersonas, kuras vairāk vai mazāk regulāri ar bankomāta starpniecību ieskaita skaidru naudu savā bankas kontā, uzreiz ir turamas aizdomās par saistību ar ēnu ekonomiku, ko apliecina arī Dienas saņemtie skaidrojumi no bankām. Tomēr skaidrs, ka daļa (iespējams, pat salīdzinoši liela) no šīs bankomātos iemaksātās naudas tomēr ir ar pelēku izcelsmi, kas nozīmē, ka par šo naudu, visticamāk, nav nomaksāti likumos noteiktie nodokļi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
trusis nejaukais
TrollisJT
Apčidrinskis