Nebēg, bet negrib nozarei nodarīt ļaunu

Viņas un arī pārējo NEPLP locekļu atbilstība amatam pēdējā gada laikā tikusi apšaubīta vairākkārt – gan saistībā ar notiekošo ap Latvijas Televīzijas (LTV) valdi, gan pēdējā laikā, kad Latvijas Radio darbinieki runā par iespējamo klusumu ēterā. Par Ķezberes darbu iebildumus publiski pauduši bija arī atsevišķi politiķi, un pati NEPLP priekšsēdētāja uzskata, ka viņas vieta padomē ir nepieciešama noteiktiem politiskajiem spēkiem.

Atkāpsies, lai neatlaiž

Intervijā Latvijas Radio trešdien Ķezbere skaidroja, ka lēmumu par atkāpšanos pieņēmusi pēc tam, kad vairāki Saeimas deputāti, lielākoties no Jaunās konservatīvās partijas, nav slēpuši vēlmi kā pirmo no darba atbrīvot tieši viņu. "Ja esmu kļuvusi par šķērsli jauno politisko spēku atbalstam Latvijas sabiedriskajiem medijiem un mediju politikas attīstībai kopumā, tad esmu gatava atkāpties, lai NEPLP varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus," pauda Ķezbere. Viņa arī apgalvoja, ka kuluāru sarunās jau esot skaidras indikācijas, ka jaunajiem politiskajiem spēkiem NEPLP ir nepieciešamas divas brīvas vietas, viena no kurām jau atbrīvojās pēc bijušās padomes locekles Guntas Līdakas atkāpšanās.

Jāatgādina, ka viens no Jaunās konservatīvās partijas politiķiem, kurš iepriekš pauda publisku neapmierinātību ar mediju uzraugu vadītājas darbu, bija tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš maija sākumā bija paziņojis, ka rosinās meklēt veidus, kā Ķezberi no amata atstādināt. Toreiz ministrs pauda, ka Ķezberes vadītā NEPLP ir vājinājusi medijus, tajā skaitā kritiski ir vērtējams padomes organizētais Latvijas Televīzijas valdes konkurss. Pati Ķezbere toreiz pieļāva, ka Bordāns viņas amatā grib ielikt kādu "savu cilvēku".

Ķezbere intervijā Latvijas Radio bija atzīmējusi arī to, ka politiķi nu jau esot ķērušies pie viņas privātās dzīves un pagātnes izmantošanas, "lai tikai būtu iespēja atrast kaut vai formālus iemeslus manas un NEPLP reputācijas graušanai". Ar to, iespējams, domājot nesen TV3 ziņu atgādināto, ka pret Ķezberi un vēl septiņām personām 2007. gadā tika sākts kriminālprocess aizdomās par iespējamiem atkārtotiem kukuļošanas faktiem, lai Rīgas un Jūrmalas domes amatpersonas kukuļdevēju interesēs veiktu darbības ar pašvaldības īpašumiem. 

Jauna likuma gaidās

Ķezbere darbu plāno atstāt septembrī, kad Saeima sanāks uz rudens sesiju un varēs lemt par viņas atstādināšanu no amata. Augustā viņa apņēmusies pilnvērtīgi veikt pienākumus, lai kopā ar kolēģiem "stabilizētu kritisko situāciju Latvijas Radio un virzītu finansējuma pieprasījumus gan Latvijas Televīzijas, gan komerciālo TV un nozares vajadzībām".

Dienā, kad Ķezbere paziņoja par saviem atkāpšanās plāniem, NEPLP izplatīja paziņojumu, kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) 30. jūlijā padomei un Latvijas Radio valdei izsūtīto vēstuli. Tajā cita starpā tika norādīts, ka ".. komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai un klātienē – komisijas sēdē, informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā".

NEPLP savā paziņojumā medijiem norāda, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram «dot uzdevumus», tajā skaitā arī rast "jēgpilnus risinājumus".

Pats Kaimiņš Dienai gan uzsver, ka vēstule bijusi tikai tīri informatīva par to, ka šāda sēde ir gaidāma. "Vēstulē tika norādīts, ka 14 dienu laikā tiks sasaukta komisijas sēde, kurā mēs esam gatavi uzklausīt, kādi secinājumi un kādas darbības ir izdarītas no Latvijas Radio valdes un NEPLP puses, lai atrisinātu problēmu sabiedriskajā medijā. Tas ir informatīvs teksts, ko Ķezberes kundze var traktēt pēc savas sabojātības pakāpes, bet neviens viņai nesaka darīt to vai darīt šito," saka Kaimiņš.