Tajā pašā laikā partijas noslinkoja un neakcentēja, ko to kandidāti vēsta specializētākos tusiņos, piemēram, diskusijā Enerģētikas izaicinājumi Latvijā: risinājumi un perspektīvas paustais faktiski palika ziņu aģentūru lentēs.
Cīņa divās frontēs
1.Ja paveras uz krievu mēlē vēstošiem medijiem, redzam, ka palielinās PCTVL un šī spēka sabiedrotajiem veltītu kritisku materiālu īpatsvars (piemēram, interneta vietnē kompromat.lv). Acīmredzot Saskaņas centra (SC) stratēģi izšķīrušies, tā teikt, katram gadījumam paspārdīt šo konkurentu, neļaujot tam pozicionēties kā cittautiešu «īstajam aizstāvim». Krieviski lasošajiem tiek norādīts, ka ārpus SC «krievu flangā» ir dīkdieņi, personas ar apšaubāmu reputāciju un tamlīdzīgi subjekti.
Vienlaikus SC mēģina uzrunāt arī latviešus. Šim procesam talkā tiek ņemts aizvadītajā nedēļā debitējušais interneta portāls puaro.lv, kura veidotāji (Jurģis Liepnieks, Nils Sakss) demonstrē simpātijas pret SC. Intervijā Liepniekam Rīgas mērs un SC premjera amata kandidāts Nils Ušakovs pauž rūpes par latviešu valodu un novaidas, ka Latvijā latvieši uzvedas kā minoritāte, savukārt minoritāte uzvedas kā vairākums. Šim pārsteidzošajam tekstam, ko Ušakovs diez vai atļautos cittautiešu auditorijā, gan neseko skaidrojums, kas minoritāti mudina, iedrošina tā uzvesties...
Šleseram radušies konkurenti
2. Pagājušajā nedēļā varējām mielot acis ar dizainiski un saturiski uzfrišinātu Šlesera Reformu partijas interneta mājaslapu. Brašākā sadaļa ir partijas kandidāti ministru posteņiem - portrejas, zem kurām bez liekas kautrības rakstīts «ministrs», «Ministru prezidents». Mēle gan niez, aplūkojot šo skaistumu, pieļaut, ka partija lozungu «cieti» nomainījusi ar nedaudz neveiklāko «jo» (ar šo vārdu sākas visi pieteikumi), kas atgādina jaunās paaudzes izsaucienu «jou!». «Jo - jo partija»...
Tomēr liekas, ka, ja vērtē pēc sevis celšanas saulītē intensitātes, Šleseram uz papēžiem min arī zaļie zemnieki un SC. Piemēram, ZZS savā skrejlapā, ko saņēma vairāku dienas laikrakstu lasītaji, drosmīgi apaglvo, ka «par saviem darbiem varam būt lepni!» - zināma uzprasīšanās uz to, ka vēlētājs sāk pārcilāt prātā, kā tad ZZS veicies izglītības, veselības, satiksmes u. c. pārvaldītajās nozarēs. Nu, jā... par to ir vērts būt lepniem, kas nu ir, tas ir. Tomēr vēl kaismīgāk sev pa plecu sita SC politiķis Valērijs Agešins. Partijas mājaslapā lasāma intervija (?), ko Valērijs sniedzis žurnālam Bizness Klass. Politiķis runā par sevi trešajā personā (SC līderi uzskata, ka Valērijs Agešins Saeimā ir cilvēks īstajā vietā), atklāj, ka «partijas biedri un kolēģi frakcijā manu viedokli uztver ar lielu cieņu», kā arī atgādina, ka tieši SC ir tā partija, kura pirmā iesākusi praksi tikties ar saviem vēlētājiem. «Ko nekad nav darījis neviens politiķis,» tātad acīmredzot arī pasaules politiskajā vēsturē.
Jāsaka gan, ka interviju žanrs vispār ir iecienīts un garantē atsvaidzinošas atklāsmes. Nacionālās apvienības mājaslapā parādījās saruna ar kandidātu Romānu Naudiņu, kuras virsraksts visu saliek šajā dzīvē pa plauktiņiem Tikai nacionāli domājoši cilvēki var būt veiksmīgi.
Zatleram «haosiņš» turpinās
3.No vienas puses, ZRP prasmīgi nedēļas garumā stādija publikai priekšā savus ministru kandidātus - dozēti, kas ļauj konkrētajam personāžam vairāk izklāstīt savu viedokli un neiejukt kopējā «ēnu kabineta» prezentācijā. No otras puses, kaut kādi dīvaini, savā būtībā sīki nesmukumi: ķīvēšanās ar Latvijas Sarkano Krustu, Bertoltu Fliku, partijas biedri, kuri pamanās kandidēt citas partijas listē...
Var jau šādus negludumus zināmu laiku traktēt kā pretinieku neģēlības, kas tikai apliecina kursa pareizību, tomēr šādu taktiku nevar piekopt bezgalīgi.