Iepirkuma dokumentos runa ir par 7379 gaismekļiem dažādās Latvijas vietās – gan Latgalē, gan Vidzemē pie Alūksnes, gan Kurzemē, pa ceļam uz Liepāju. Nedaudz mazāk nekā pusi gaismekļu ir paredzēts nomainīt pret jauniem, LED gaismekļiem, bet pārējās, vecās, tostarp arī nātrija spuldzes – “uzturēt” trīs gadus, t.i., apsaimniekotājam jābraukā pa visu Latviju un jāspēj nodrošināt spuldzes nomaiņu dažu stundu laikā. Varbūt spuldze izdegs, bet varbūt neizdegs, kas to lai zina. Laimes spēle. “Latvijas Valsts ceļu” komunikācijas daļa norāda, ka patlaban 55% no valsts ceļu tīklā esošajām lampām ir mūsdienīgi ekonomiski LED tipa gaismekļi, bet līguma ietvaros piegādātājam jāveic atlikušo 45% novecojušu gaismekļu nomaiņu pret energoefektīvām LED (gaismas diožu) lampām. Tomēr no iepirkuma nolikuma tas neizriet – nolikumā pat ir norādīta augstspiediena nātrija spuldžu tehniskā specifikācija.
Neloģiski nosacījumi
Izdevīgāk būtu bijis uzreiz nomainīt visus gaismekļus – LED tehnoloģija ar katru gadu attīstās un kļūst lētāka; nomainot visus gaismekļus, arī cena par vienu, pērkot lielāku daudzumu, būtu lētāka; uzturēšana un braukāšana, iespējams, izpaliktu, jo jaunas LED gaismas nevajadzētu mainīt 3 – 5 gadus, uzturēšanas izmaksu faktiski nebūtu. “Tā būtu visracionālākā pieeja, bet publiskajā sektorā ar to labi neklājas. Piemēram, Rīgā neizdarīti ir 80%,” norāda iepirkuma uzvarētāja SIA “RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis. Šobrīd cenas par jauna gaismekļa uzstādīšanu un vecā uzturēšanu, ir līdzīgas, vienīgi jaunās spuldzes ir ekonomiskākas un kalpos pirmos gadus bez problēmām – tas apstiprina, ka nomainīt visas spuldzes pret jaunām, nevis “uzturēt” vecās, būtu bijis izdevīgāk. Pēc nozares spēlētāju aprēķiniem, ja nomainītu uzreiz visas spuldzes, ietaupītos apmēram miljons eiro.
Un tomēr LVC tā acīmredzot nedomāja, un tieši gaismekļu uzturēšanai atvēlējis lielāko iegūstamo vērtējuma procentu īpatsvaru – 60%. Tas nozīmē, ka vērtējot iesniegtos piedāvājumus, tieši veco lampu uzturēšanas izmaksām ir vislielākais “svars”, neskatoties uz to, ka te nav paredzams nedz apjoms, nedz vajadzība vispār. Uz to savos jautājumos iepirkuma gaitā norādīja kāds no ieinteresētajiem piegādātājiem. Uz to LVC norādīja, ka viņu vērtējumā apgaismojuma uzturēšanas ikdienas izmaksas veido lielāko finanšu piedāvājuma izdevumu pozīciju, kā arī ilgtermiņā būtiski ietekmē apgaismojuma uzturēšanas budžetu, apgaismojuma sistēmas efektivitāti un kopējās ekspluatācijas izmaksas. Būtībā LVC tādējādi atzīst, ka uzturēt vecās spuldzes ir būtiskāka izdevumu pozīcija, salīdzinot ar modernizāciju.
Iepirkumu nedala
Kad jāiegādājas kādas preces vai pakalpojumi, kuri ir dažādi pēc savas būtības, ierasta un ekonomiska prakse ir dalīt iepirkumus daļās. Tā iepriekš, citā iepirkumā, atzina arī Valsts kontrole, sakot, ka divu dažādu pakalpojumu apvienošana vienā iepirkumā var samazināt konkurenci. Turklāt, ja iepirkums nav sadalīts daļās, tad pasūtītājam ir jāpaskaidro, kas tam ir par iemeslu. LVC to nav paskaidrojis, bet iepirkums pēc būtības tāpat ir par dažādiem pakalpojumiem. Ja iepirkums tiktu sadalīts, tad vienā daļā uzvarētu kāds, kas ir spēcīgāks vecu spuldžu uzturēšanā un transporta pakalpojumos, iespējams, pat ar pārstāvjiem vai filiālēm dažādās Latvijas vietās, bet otrā daļā par apgaismojuma tīkla modernizāciju uzvarētu kāds cits, kas spēj lētāk piegādāt vajadzīgās LED spuldzes.
Iepirkuma nesadalīšana var izklausīties pēc sīkuma, taču tā nebūt nav. Tā dēļ, ka gaismekļu apsaimniekošanas vajadzība un intensitāte nav paredzama, izveidojusies situācija, kad pretendentu iesniegtie piedāvājumi atšķiras neizskaidrojami. Piemēram, uzvarētājs ieguvis līgumu ar summu 2,85 miljoni eiro, bet divi pārējie pretendenti – SIA “VIZULO Solutions” un “Reck” ir iesnieguši piedāvājumus, kas ir vismaz par miljonu eiro dārgāki. Vienlaikus, piemēram, “VIZULO Solutions” sadaļā par modernizāciju, ir piedāvājis par 20% zemāku cenu, bet sadaļā par veco lampu uzturēšanu – divreiz lielāku cenu. Tas nozīmē, ka, ja līgums būtu sadalīts daļās, tad veco spuldžu uzturēšanu vinnētu “RCG Lighthouse”, bet modernizācijas daļu – “VIZULO Solutions”, un tas būtu izmaksājis lētāk. Vai varbūt konkursos būtu piedalījies vēl kāds pretendents, kurš specializējas vienā vai otrā pakalpojumā.
LVC gan domā pilnīgi pretēji. “Plānojot efektīvāku resursu izmantošanu, tostarp izmaksu samazināšanu, kā arī, ņemot vērā to, ka valsts ceļu tīkla apgaismojumam ir jānodrošina gan uzturēšana, gan modernizācija, iepirkumā tika meklēti piegādātāji, kas var nodrošināt abas funkcijas. Šāds risinājums arī sniedz iespēju labāk uzraudzīt darbu veikšanu,” norāda LVC komunikācijas daļa, neprecizējot, kā tieši izpaustos efektīvāka resursu izmantošana un labāka uzraudzība.
Nepārbauda spējas
Iepirkuma sadalīšana un lēmums uzturēt vecās spuldzes vēl nav visa bēda. Lampām vēl ir jādeg un jābūt saderīgām ar gaismekļa “kontrolieri” – ierīci, ar kuru var vadīt spuldzes ieslēgšanos un izslēgšanos, gaismas intensitāti un ļauj attālināti noteikt, kurā vietā kāda spuldze ir izdegusi. Šeit darbu izpildītājs varēja rīkoties salīdzinoši brīvi – noslēgt līgumu ar esošo apgaismojuma attālinātās vadības sistēmas programmu “Citylight.net”, kas pieder SIA “Teliko”, vai arī piedāvāt citu apgaismojuma vadības sistēmu. Attiecīgi pretendentiem bija jāiesniedz apliecinājums, ka kaut kāda vadības sistēma būs, un pakalpojums tiks nodrošināts. Neizpildes gadījumā paredzamais līgumsods ir 0,1% dienā, kas konkrētajā gadījumā veido 2852 eiro dienā.
Iepirkuma uzvarētājs SIA “RCG Lighthouse” apliecināja, ka to varēs izpildīt. Tomēr LVC to nepārbaudīja. SIA “Teliko” valdes priekšsēdētājs Reinis Kūla apgalvo, ka ar iepirkuma uzvarētāju SIA RCG Lighthouse nekādas sarunas par sadarbību pirms tam nenotika. “Pirmās sarunas ar SIA “RCG Lighthouse” par Citylight.net sistēmas izmatošanu sākās tikai aptuveni mēnesi pēc līguma noslēgšanas starp LVC un SIA “RCG Lighthouse. Kopš šī gada 1. janvāra Citylight.net sistēmu LVC ceļiem tiek uzturēta no Teliko puses bez maksas, lai nodrošinātu apgaismojuma nepārtrauktu darbību, līdz 18.02.2025 nav noslēgts līgums, nedz ar RCG Lighthouse nedz LVC par sistēmas nodrošināšanu,” norāda Reinis Kūla, piebilstot, ka ciktāl viņam zināms, arī alternatīvas sistēmas LVC infrastruktūrā nav ieviestas. “Šobrīd notiek pārrunas ar SIA RCG Lighthouse par iespēju izmantot Citylight.net sistēmu LVC vajadzībām,” norāda uzņēmējs. Tikmēr iepirkuma uzvarētāja SIA RCG Lighthouse vadītājs Kaspars Osis, jautāts, kādā veidā šobrīd tiek nodrošināts pakalpojums un vai uzņēmums sadarbojas ar “Teliko” vai veido savu sistēmu, kas ietverta cenā, atbild ļoti savādi: “Par Teliko viedoklis ir, savas sistēmas arī ir, bet kas tieši interesē?” Savukārt uz atkārtotu to pašu tiešo jautājumu saka tā: “Ar operatīvajām lietām man būs jāaprunājas ar valdi, nākamā padomes sēde ir nākamo trešdien.”
Acīmredzot ar sistēmu saderību šeit nesokas un tā arī nav pirmā reize. Piemēram, pērn Alūksnes novada iedzīvotāji bez ielu apgaismojuma bija kopš septembra līdz par Ziemassvētkiem, savukārt Mārupes novadā arī šogad gaisma deg neregulāri. Iesaistītie zina teikt, ka šī gada 2.janvārī visās Latvijas pašvaldībās, kur par šo jautājumu ir atbildīgi LVC, izdzisa gaisma, un par šo par gaismas neesamību sūdzējušies arī iedzīvotāji sociālajos tīklos. “Latvijas Valsts ceļi” saka, ka 2. janvārī no pulksten 16:28 līdz 03.01.2025 pulksten 08:20 nedarbojās apgaismojums atsevišķos autoceļu A1, A2, A8, P4, P88 un a/c P132 posmos. Tas esot bijis tehnisku iemeslu dēļ. Jā, sistēmu nesaderību arī var uzskatīt par “tehniskiem iemesliem”, taču tā, visticamāk, nav taisnība. Kā apgalvo “Teliko” vadītājs Reinis Kūla, līgums bija beidza darboties līdz ar jauno gadu un līdz brīdim, kad pazuda elektrība, neviens par to neinteresējās. Paši LVC to arī apstiprina. “Iepirkuma uzvarētājs, SIA RCG Lighthouse, izpilda līgumu, nodrošinot apgaismojuma uzturēšanu un remontdarbus, vienlaicīgi pakalpojumu sniedzēji, ar LVC atbalstu, turpina darbu pie vienošanās par datu pārraides sistēmas administrēšanas pārņemšanu, kas ir saistīts ar trešajām pusēm, savukārt SIA RCG Lighthouse nesaņem apmaksu par apgaismojuma sistēmas datu pārraidi.” Nesaņem samaksu, jo nenodrošina pakalpojumu, kura nodrošināšanu solīja, iesniedzot attiecīgu apliecinājumu. Tātad, mānījās.
Nozarē runā, ka konkursa uzvarētāju kā savu studiju laika biedru un paziņu lobē satiksmes ministrs Kaspars Briškens, taču Latvija ir tik maza, ka šāds pieņēmums tikai uz vienas augstskolas apmeklējuma pamata, vēl neko nenozīmē. Tomēr fakts, ka konkursa uzvarētājs nesteidz pakalpojumu nodrošināt pilnā apmērā, aizdomas atkal pastiprina.
Kā plānots risināt jautājumu – skaidrības nav, taču ir redzams, ka nevīžības un nejēdzību dēļ, Latvijas nodokļu maksātāji atkal ir pārmaksājuši par pakalpojumu, kurš pie tam netiek piegādāts.