Nekāda iesildīšanās nav nepieciešama

Ierasti jaunām valdībām mēdz dot tā saukto ieskriešanās jeb 100 dienu saudzēšanas laiku, kad ministriem ļauj iepazīt savu pārraugāmo nozari, nianses un tamlīdzīgi. Evikas Siliņas (JV) valdībai ir mazliet atšķirīga situācija – daļa ministru savā amatā bijuši arī iepriekšējā valdībā, bet ir arī ministri, kuriem šī būs pirmā pieredze valdības darbā. Līdz ar to kā mēs – sabiedrība – rīkosimies šoreiz? Dosim vai nedosim šai valdībai "iesildīšanās" laiku, un vai tam vispār būtu pamats? Vai tomēr prasīsim, lai sāk aktīvi strādāt un pildīt dotos solījumus?

Esmu jau publiski to paudis – nekādu 100 dienu nav. Un tam ir divi argumenti. Pirmais ir arī jūsu paustā doma, ka liela daļa ministru jaunajā valdībā saglabā savu amatu no iepriekšējās valdības un viņiem nav nepieciešams "ieskrieties", turklāt arī Jaunā Vienotība (JV) ar savām 26 balsīm [parlamentā] jau teju gadu ir pie varas, līdz ar to lielākajai daļai valdības nav pamata prasīt kaut kādu ieskriešanās laiku. Otrs arguments ir attiecībā uz jaunpienācējiem gan partiju, gan ministru izskatā. Tas lūzuma punkts [valdošās] koalīcijas pārmaiņai bija Valsts prezidenta vēlēšanas, pēc kurām no šīm visām trim partijām [JV, Progresīvajiem un ZZS] bija dzirdama retorika: "Mēs te esam visu vasaru strādājuši un diskutējuši, un mums ir skaidrs, kas jādara, jo iepriekšējie tur ir muļļājušies, un, ja mūs [jauno valdību] tagad apstiprinās, tad mēs gāzīsim kalnus." Nu tad, redz, valdība ir apstiprināta, tad nu jāgāž kalni. Tāpēc nekādas 100 dienas, būtībā jāsāk prasīt, kur ir tie rezultāti.

Un te ir runa par konkrētām lietām – tas ir žogs [uz Latvijas austrumu robežas], tā ir birokrātijas samazināšana – beigsim prasīt tos iesniegumus, sāksim prasīt, lai ierēdņi sniedz atbildes [uz iesniegumiem] septiņās vai piecās, nevis 30 dienās, parādīsim, ka mēs varam šā un nākamā gada laikā pabeigt žoga būvniecību uz robežas, – lai sabiedrība redz, ka tur [jaunās valdības darbā] ir cita dinamika.