Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka pauda, ka, salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā un 2020. gada sākumā, un Covid-19 krīzes laikā, redzams, ka Latvijas IKP pieauguma temps pagājušā gada sākumā bija krasi samazinājies. "Tas nenozīmē, ka 2019. gadā mēs vispār neaugām. Ekonomika turpināja augt, bet daudz lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Un šī tendence saglabājas arī šogad, kad mēģinām visas savas nepatikšanas norakstīt uz Covid-19. Tā tas nav, jo arī šā gada pirmajā ceturksnī (bet Covid-19 epidēmija Latvijā sākās tikai marta vidū) mūsu IKP jau piedzīvoja kritumu. Tajā pašā laikā Lietuvā vēl bija pieaugums, Igaunijā – pavisam nenozīmīgs kritums," uzsvēra profesore, piebilstot, ka otrajā ceturksnī Latvijas IKP kritums arī bija dziļāks nekā kaimiņiem. "Protams, varam teikt, ka pie vainas ir Covid-19, bet es gribu apgalvot, ka tikai daļēji," pauda Šteinbuka, atgādinot, ka Latvijas ekonomikas rādītājus gan pērn, gan arī šogad ievērojami ietekmējis būtisks tranzīta apjomu kritums, kā arī situācija banku sektorā, kuras ietekmi uz ekonomiskajiem rādītājiem gan esot grūtāk izmērīt.
"Varam izmērīt, cik mums kredītu ir izsniegts, bet nevaram izmērīt to, kas ir nodarīts banku klientiem, neatverot kontus vai liekot citus šķēršļus biznesa veiksmīgai turpināšanai. Manuprāt, negatīvā ietekme pēc "kapitālā remonta" diemžēl vēl turpināsies kādu laiku," akcentēja profesore, atgādinot, ka banku sektors ir ekonomikas sistēmas asinsrite.
"Deviņdesmito gadu sākumā bija priekšstats, ka Latvijā veidos citu Šveici un mums būs banku paradīze – būsim kā tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Pagājuši 30 gadi – priekšstati un modeļi mainās, un šobrīd esam citā grāvī. Manuprāt, mūsu finanšu un banku sistēma tagad ir daļa no tiesībaizsardzības sistēmas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 1. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!