Turklāt, lai arī publiski, atsaucoties uz ReShape plānu medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014.gadā atsāks strādāt ar peļņu, Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, ReShape plānā norādīts - pastāv liels risks, ka airBaltic 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.
AirBaltic ReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēdē apstiprināja martā.
Līdz šim publiski par airBalticReShape plānu paziņots, ka tas paredz lidsabiedrības izmaksu restrukturizāciju un atgriešanos pie peļņas jau 2014.gadā. Tas izrietējis gan no valdības, gan SM, gan Prudentia amatpersonu publiskajiem paziņojumiem.
Taču, kā liecina portāla Pietiek rīcībā esošie dokumenti, tā ir tikai daļa patiesības. Proti, lidsabiedrības ReShape plānā tiešām paredzēts, ka izmaksu restrukturizācijas rezultātā airBaltic šo gadu varētu pabeigt ar 38 miljonu latu zaudējumiem, 2013. gadu – ar 16 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2014.gadā jau varētu strādāt ar 10 miljonu latu peļņu, 2015.gadā ar 9 miljonu latu pelņu, 2016.gadā ar 16 miljonu latu peļņu, bet 2017. gadā - ar 4 miljonu latu peļņu.
Tomēr nekur publiski nav izskanējušas ReShape plānā izteiktās norādes, ka „airBaltic riskē atgriezties pie zaudējumiem pēc 2016.gada,” jo izteiktās prognozes par potenciālo lidsabiedrības peļņu ir atkarīgas no citiem, ārējiem faktoriem.
Tāpat iepriekš amatpersonas nav norādījušas, ka ReShape plāna skaidri norādīts: papildus valsts jau airBaltic ieguldītajiem līdzekļiem, kas saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu veido vismaz 67 miljonus latu (Valsts kases aizdevums), airBaltic tuvākos trīs gados papildus būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu.
Faktiski no ReShape plāna dokumentos minētā izriet, ka gadījumā, ja airBaltic neizdosies piesaistīt stratēģisko investoru, valsts, saglabājot kontroli pār lidsabiedrību, riskē gan ar teju 100 miljonu latu lieliem papildu ieguldījumiem, gan faktu, ka lidsabiedrība pie reālas peļņas tā arī var nenonākt.
Neoficiāli Pietiek zināms, ka līdz šim nekādus panākumus stratēģiskā investora piesaistē konsultants Prudentia nav guvis, kas savukārt esot radījis stresu premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība rindās, apzinoties, ka politiski airBaltic varētu pārvērsties par Dombrovska valdības neveiksmes stāstu.
Valsts par airBaltic 99,8% īpašnieku kļuva pērnā gada nogalē, kad pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka kraha pārņēma ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu.
BAS patiesie labumu guvēji saistīti gan ar Antonovu, gan tā saukto veco oligarhu, ekspremjeru Andri Šķēli, norādot, ka Fliks uzņēmumā bijis tikai izkārtne. BAS sācis tiesvedību ar valsti par airBaltic daļu pārņemšanu, savukārt ar BAS īpašnieka interesēm netieši saistītas firmas vērsušas tiesā prasības par airBaltic bankrota pieprasīšanu.
Kā Pietiek jau ziņojis, Prudentia ik nedēļu no airBaltic par sniegtajām konsultācijām saņem aptuveni 13 tūkstošus latu nedēļā jeb aptuveni 2,6 tūkstošus lati dienā. airBaltic precīzu Prudentia pakalpojumu cenu Pietiek nav atklājis.
Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) ziņotais liecinājis, ka papildus no airBaltic saņemtajai naudai, ministrija no „pašu ieņēmumiem” par Prudentia pakalpojumiem šogad samaksājusi vēl 61,7 tūkstošus latu.