Pārbaudot programmas ierakstus par laika posmu no 2015.gada 16. līdz 22.februārim, konstatēts, ka vairākos PBK ziņu raidījumu sižetos par karadarbību Ukrainā informācija tiek pasniegta vienpusēji.
Piemēram, 16.februāra PBK ziņu raidījuma sižetā par karadarbību Ukrainā, Donbasā, kurā tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (DTR) pārstāvji pārmet Ukrainas valdības, ko dēvē par Huntu, spēkiem pamiera noteikumu neievērošanu. Ukrainas valdības pārstāvju viedoklis, ne arī atšķirīgs viedoklis, sižetā un visās ziņās netika atspoguļots, informēja Berga.
17.februāra ziņu raidījumā Laiks pārraidīts sižets, kurā stāstīts par 2014.gada 2.maija notikumiem Odesā. Autori ziņu formā pauž viedokli par minēto notikumu kā "Maidana pretinieku masveida slepkavība", "rūpīgi iepriekš izplānota ar labi sagatavotiem provokatoriem" no Ukrainas valdību atbalstošo spēku puses. Minētā versija tikusi pasniegta kā neapšaubāmi pierādīta, bez citu viedokļu atspoguļošanas. Sižeta veidotāji pauduši pārliecību, ka Ukrainas varasiestādes nav ieinteresētas patiesības noskaidrošanā, informēja Berga.
20.februāra sižetā par Ukrainu stāstīts par Maidana notikumu gadadienas piemiņas mītiņu Kijevā, iedzīvotājiem prasot no varasiestādēm aktīvāk izmeklēt Maidana upuru nogalināšanas apstākļus. Sižetā ticis stāstīts, ka varasiestādes it kā veicot izmeklēšanu, bet gada laikā izmeklēšana stāvot uz vietas. Tikuši arī atspoguļoti viedokļi par to, ka izmeklēšana slēpj "patiesību, kas var apdraudēt esošo režīmu" - snaiperi, kuri šāvuši uz demonstrantiem, esot bijuši nevis valdības spēki, bet gan provokatori. Sižeta autori pauduši viedokli, ka izmeklēšanas komisijas vadītājs saistīts ar šiem snaiperiem. Ukrainas valdības izvirzītās versijas, piemēram, par snaiperu saistību ar Krieviju, sižeta veidotājs dēvē par "murgainām", norādot, ka tam neesot zināmu pierādījumu.
Tālāk sižetā ticis stāstīts par spiedienu uz tiesu, kura nav paturējusi apcietinājumā bijušo Reģionu partijas deputātu. Turpinājumā stāstīts par Ukrainā esošajām "nacionālistu bandām", par kurām Ukrainas vēstniekam jautājuši Vācijas žurnālisti. Kā norāda NEPLP, tika atspoguļoti arī Maidanu notikumus nosodoši viedokļi. Atsevišķi viedokļi tikuši pasniegti ziņu formā. Citi viedokļi šajos jautājumos netiek atspoguļoti, ne šajā, ne citos raidījuma sižetos, informēja Berga.
Arī citos NEPLP pārbaudītajos PBK ziņu raidījumos no 16. līdz 22.februārim ir konstatēti līdzīgi pārkāpumi, proti, sižetos par konfliktu Ukrainā, Ukrainas puses viedoklis atspoguļots netiek.
NEPLP secina, ka minētajos raidījumos nav ievērots Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 24.panta ceturtajā daļā noteiktais - "elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru", informēja Berga.
Pārbaudītajos raidījumos konstatēta viedokļu daudzveidības neesamība, kad pretrunīgos, neviennozīmīgi vērtētos jautājumos tiek atspoguļots vienas iesaistītās puses viedoklis, neatspoguļojot vai acīmredzami negatīvi tendenciozi atspoguļojot otras puses viedokli.
Konstatēta arī ziņu nenodalīšana no viedokļiem, kad ziņas formā tiek sniegts vērtējums un atsevišķos gadījumos - ziņu avota nenorādīšana, informēja Berga.
Pārbaudēs NEPLP konstatējusi, ka raidījumos latviešu valodā vai starp latviešu valodā ieskaņotiem raidījumiem ir reklāmas krievu valodā. EPLL 28.panta sestajā daļā noteikts, ka raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā. Saskaņā ar NEPLP konstatēto šis noteikums laika posmā no 2015.gada 16.februāra līdz 22.februārim sistemātiski nav ievērots, ievietojot reklāmu krievu valodā filmās un citos raidījumos, kuru valoda ir latviešu valoda, vai starp raidījumiem, kuru valoda ir latviešu valoda, informēja Berga.
NEPLP secina, ka PBK ir pārkāpis EPLL 24.panta ceturto daļu un 28.pantu, izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta piektajā un devītajā daļā paredzētos pārkāpumus. Nosakot soda apmēru, NEPLP ņēma vērā to, ka PBK gada laikā ir atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, par kuru ir jau administratīvi sodīta.
Tāpat sēdē NEPLP nolēma piemērot PBK 700 eiro naudas sodu par programmā Pirmais Baltijas Kanāls Igaunija izplatītajiem televīzijas veikala skatlogiem, kuri nav likumā noteiktā kārtībā skaidri ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificējami kā televīzijas veikala skatlogi, informēja Berga.
Pārbaudot Pirmais Baltijas Kanāls Igaunija programmu laika posmā no 2015.gada 11.maija līdz 17.maijam, NEPLP konstatēja, ka programmā izplatīti televīzijas veikala skatlogi, kuri nav likumā noteiktā kārtībā skaidri ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificējami kā televīzijas veikala skatlogi (pārkāpta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 43.panta pirmā daļa). NEPLP ir saņēmusi PBK paskaidrojumu, kurā televīzija atzīst administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, informēja Berga.
NEPLP šo sodu piemērojis PBK programmai Pirmais Baltijas Kanāls Igaunija, jo tā reģistrēta Latvijā. PBK ir trīs licences - Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Tā kā programma reģistrēta Latvijā, tad NEPLP piemēro šo sodu. Par šo pārkāpumu NEPLP saņēma sūdzību zvanu no Igaunijas iedzīvotāja, aģentūru LETA informēja Berga.