Apkopojot datus par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem, IKVD konstatēja, ka 2016./2017. mācību gadā nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 17 357 bērni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, turklāt pašvaldībai nav informācijas par 569 no šiem bērniem. Apkopotie dati par septiņus līdz 18 gadus veciem bērniem liecina, ka kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits gadu gaitā ir pakāpeniski pieaudzis. Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā tas ir palielinājies par 1445 bērniem. Lai gan pērn pieauguma intensitāte bija mazinājusies, 2016.gadā tā atkal ir palielinājusies.
2016./2017.mācību gadā pirmo reizi IKVD apkopoja arī informāciju par piecus un sešus gadus veciem bērniem un konstatēja, ka nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 1665 šīs vecuma grupas bērni, no tiem pašvaldībai nav informācijas par 133 bērniem. Ņemot vērā, ka 2016.gadā pirmo reizi tika iegūti dati arī par piecus un sešus gadus veciem bērniem, datu salīdzinājums par šī vecuma izglītības iestādē nereģistrēto bērnu skaita izmaiņām būs iespējams tikai 2017./2018.mācību gadā.
Pēc pašvaldību sniegtajiem datiem laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam visvairāk izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem bija izbraukuši no valsts. Turklāt šo bērnu skaits katru gadu pieaug - kopš 2010.gada ārvalstīs esošo obligātā izglītības vecuma bērnu skaits ir pieaudzis par 8157, pērn sasniedzot 13 803 bērnus.
IKVD, pašvaldību un to institūciju aktīvas sadarbības rezultātā līdz 2013.gadam izdevās būtiski samazināt bērnu skaitu ar statusu "pašvaldībai nav informācijas", tomēr 2016.gadā tas atkal ir krasi pieaudzis - 569 bērni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem. Turklāt 2016.gadā pašvaldības nav norādījušas statusu 221 bērnam (2015.gadā - 38), savukārt statuss "pašvaldība noskaidro situāciju" norādīts 225 bērniem (2015.gadā - 221).
Ziņojumā norādīts, ka negatīvi vērtējams arī tas, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā ir pieaudzis to bērnu skaits septiņu līdz 18 gadu vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ (2014.gadā - viens, 2015.gadā - četri, 2016.gadā - astoņi). Tas nozīmē, ka pašvaldību rīcība nav bijusi pietiekami aktīva, lai nodrošinātu ilgstoši slimojošo bērnu iekļaušanu izglītības vidē, kas savukārt mazinātu šādu bērnu un viņu ģimeņu atstumtību un sniegtu sociālu, komunikatīvu un veselību veicinošu efektu, pauda IKVD.
Lai gan iepriekšējos gados to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, noturējās salīdzinoši zems, 2016.gadā tas krasi pieaudzis.
Pērn par 643 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem pašvaldības norādījušas statusu "pašvaldība noskaidro situāciju" (pārsvarā Rīga) vai "pašvaldība nav norādījusi statusu" (visvairāk Ventspils, Rīga, Jūrmala), kas, kā skaidroja IKVD, faktiski nozīmē, ka pašvaldībām nav informācijas arī par šiem bērniem vai nav pilnībā noskaidroti apstākļi, kuru dēļ bērni nav reģistrēti izglītības iestāžu sarakstos. Kopumā pašvaldības nav noskaidrojušas informāciju par 1345 izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem.
Lai noskaidrotu cēloņus, kādēļ bērni nav reģistrēti izglītības iestādē, lielākā daļa pašvaldību veic apsekošanu bērnu dzīvesvietā, iegūst informāciju no bērna kaimiņiem un radiniekiem. Tomēr IKVD atzīmēja, ka vairākām pašvaldībām vēl joprojām ir problēmas noskaidrot katra bērna atrašanās vietu un iemeslu izglītības iestādes neapmeklēšanai, kā arī laicīgi un precīzi ievadīt datus VIIS. Tādēļ var uzskatīt, ka pašvaldību darbs informācijas ieguvē un apstrādē ir vēl uzlabojams.