Kā informēja SIA Vides fakti, pētījumos secināts, ka niedre kā enerģētiskais augs var būt noderīgs gan reģionu uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Latvijā esot plašas niedru augšanas zonas, kurās, rūpīgi plānojot resursu apsaimniekošanu, niedres ilgstoši var izmantot biogāzes, bioenerģijas, kā arī celtniecības materiālu ražošanā, vienlaicīgi veicinot ūdens aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atpūtas iespēju nodrošināšanu un ainavu saglabāšanu.
Izmantojot Papes ezera teritorijā augošās niedres, zinātnieki Imanta Nulles un Ērika Kronberga vadībā pētīja, kā niedres izmantojamas cietā kurināmā - brikešu un granulu - iegūšanai. Pētījumā iekļauta informācija par primāro kompaktēšanu, pļaušanu, smalcināšanu, briketēšanu un granulēšanu, niedru un niedru-kūdras maisījumu ķīmisko sastāvu un pelnu kušanas temperatūrām. Pētījuma laikā pārbaudītas dažādas iekārtas un veikti tehnikas, kā arī laboratorijas eksperimenti.
Pētījumā analizēti aspekti, kas jāņem vērā, izvēloties tehnoloģiju kurināmā sagatavošanai, piemēram, niedru pieejamība, kurināmā transportēšanas attālums, katlumājas jaudas, tehnoloģisko procesu izmaksas un arī tehnikas izmantošanas iespējas. Secināts, ka tehnoloģiskā procesa kvalitāti un energoefektivitāti būtiski ietekmē gan iekārtu piemērotība, gan speciālistu pieredze darbā ar niedru materiālu.
Zinātnieka Viļa Dubrovska pētījumā savukārt iekļauta informācija par biogāzes ražošanas procesu un potenciālu Latvijā, niedru fizikālo un ķīmisko parametru. Pētījuma rezultāti rāda, ka, lai arī salīdzinot ar lauksaimniecības platībās audzētiem enerģijas augiem, niedru potenciāls ir mazāks, to izmantošana biogāzes ražošanā Latvijā ir iespējama.
LLU zinātnieku veiktie zinātniski lietišķie pētījumi ir būtisks ieguldījums, lai niedres turpmāk Latvijā varētu veiksmīgi izmantot bioenerģijas un biogāzes ražošanā, skaidro Vides fakti.