Kā aģentūru LETA informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, NMPD aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē, jo palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem.
Bukša skaidroja, ka sastrēgumu dēļ nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā.
Kā uzsvēra NMPD direktore Liene Cipule, lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, pārplānots atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā, turklāt situācija nepārtraukti tiek uzraudzīta. "Šobrīd ar to tiekam galā, taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113," sacīja dienesta direktore.
Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem dienests konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu, piemēram, roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces.
NMPD vērš uzmanību, ka dienesta uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības. Prioritāri ir izsaukumi, kuros mediķiem jāsteidz palīgā situācijās, kad ir apdraudēta cilvēku dzīvība. Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, stipra asiņošana, ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana.
Cipule aicina arī autovadītājus, neskatoties uz sastrēgumiem, būt atsaucīgiem un dot ceļu mediķu brigādēm. Lai intensīvas satiksmes plūsmas apstākļos un sastrēgumu laikā nodrošinātu brigāžu reaģētspēju uz kritiskiem izsaukumiem, NMPD pieņemts lēmums atsevišķos gadījumos operatīvajiem transportlīdzekļiem atļaut lietot speciālo skaņas signālu un bākugunis, arī atgriežoties no izsaukuma.
"Aicinām sabiedrību ar izpratni pieņemt šos pasākumus, jo tie nepieciešami, lai dienests nodrošinātu savu misiju - glābt un saglabāt cilvēku dzīvības," uzsvēra Cipule.
Kā ziņots, ceturtdienas rītā plkst.5 satiksmei tika slēgts Augusta Deglava ielas pārvads Rīgā, kā rezultātā būtiski mainīti sabiedriskā transporta maršruti un attiecīgajā galvaspilsētas daļā gaidāmi satiksmes sastrēgumi.
Šī iemesla dēļ no šodienas ieviestas izmaiņas 11. un 22.trolejbusa maršrutu, kā arī 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52.autobusa maršrutu kustībā.
Kā informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību.
Patlaban viss liecinot, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, tāpēc pieņemts šāds lēmums, skaidroja Ķuzis, norādot, ka tilts būs slēgts ne tikai automašīnām un sabiedriskajam transportam, bet arī operatīvajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem.
Ķuzis informēja, ka tilts tiks slēgts līdz brīdim, kamēr Rīgas domes amatpersonas iesniegs BVKB attiecīgo dokumentāciju, lai birojs pilnībā pārliecinātos par objekta drošumu. "Mēs uzskatām, ka tas ir izdarāms ļoti īsā laikā. Es esmu gatavs pēc tam, saņemot no BVKB lēmumu, šo lēmumu [par tilta slēgšanu] atcelt," uzsvēra policijas priekšnieks.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S) trešdien pauda, ka dome nav izpratusi, kādus dokumentus BVKB vēlas saņemt un kāpēc BVKB neņem vērā Rīgas Tehniskās universitātes profesora slēdzienu par to, ka tilts ir drošs. Arī Rīgas būvvalde, kas ir atbildīga par tehnisko stāvokli, paudusi, ka tiltu var ekspluatēt, norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks. "Satiksmes departaments darīja visu nepieciešamo, lai pārliecinātu Valsts policiju un BVKB par to, ka tilts ir drošs, taču mums neizdevās pārliecināt. Tālākais jau ir policijas atbildība, kā tiks organizēta satiksme," norādīja Baraņņiks.
.