Konkurējošam piedāvājumam izpaliekot, tā vienmēr arī izpirkta, jo satecējusi gandrīz mēnesi agrāk, nekā no bērziem, turklāt tajā ir ap divarpus reižu vairāk cukura nekā no bērziem ievāktajā. Tagad kļavas Ventspils pusē ražot gan ir tikpat kā beigušas, bet bērzsulu sezona vēl tikai sāksies.
«Nav jau tā, ka tieši krīze mudināja piedāvāt šo netradicionālu produktu. Ar to bagāts nepaliksi, jo arī apjomi nav lieli — mūsu piemājas «mazajā mežā» ieurbu tikai kādos astoņos kokos, no tiem satecēja ap pusotra simta litru. Agrākos gados tādai iespējai atmetām ar roku — sīkums! Bet šogad nenoslinkoju, un raugi — kāds simtiņš latu ir klāt, jo uz tirgu ar citām precēm tā kā tā braucu gandrīz katru dienu,» Gatis atgādina, cik liela nozīme arī tam, ka pastāvīgie pircēji viņus pazīst daudzus gadus un pārliecinājušies, ka šeit dabūjama patiešām īsta manta.
«Mēs netirgojam ar cukuru saldinātu ūdeni, kādu daži piedāvā bērzu sulu vietā, bet no kļavām tecinātajai vispār ir īpatnēja garša, taču to var novērtēt tikai labs pazinējs,» atzīst Gatis.
Ropmaļu zemes platība nav liela, tikai ap septiņi hektāri, tajos un siltumnīcās, kas aizņem ap 1000 kvadrātmetru, audzēti tiek galvenokārt dārzeņi un garšaugi.
«Mūsu ģimene izaudzēto tirgoja daudzus gadus, bet ienākumi, protams, bija pieticīgi,» Gatis stāsta, ka saimiecības «piestutēšanai» mammai nācies trīs gadus nostrādāt Anglijā, vienu gadu tur pavadījis arī Gatis. No sapelnītā iznācis priekš neliela lietota mikroautobusa, ar ko izaudzēto vest uz tirgu, kaut cik izremontēta arī dzīvojamā māja, bet pie galvenajiem panākumiem Gatis pieskaita iegūtās valodas zināšanas un, protams, Anglijā sastapto Latgales meiteni Inesi, kas tagad kļuvusi par viņa sievu.
«Nē, otrreiz peļņā uz ārzemēm nebraukšu. Ja strādā, arī mājās var dzīvot pietiekami labi, un ar pašizaudzētā pārdošanu pat mazliet nopelnīt,» pārliecināts Gatis. Inese uz pusslodzi strādā par sociālo darbinieci vietējā pansionātā, bet brīvajos brīžos kopā ar Gati apkopj stādījumus tīrumā un plēvju mājās, gatavo preci tirgum, kur visbiežāk aiz letes stāv vīrs. Uz tās var ieraudzīt gan burkānus, bietes un kāpostus, gan pupiņas un cūku pupas, par gurķiem, ķirbjiem, raberberiem, dillēm un lociņiem nemaz nerunājot.
Lopus Ropmaļos netur, ēšanai vajadzīgo pavalgu nopērkot tirgū, jo kustoņu kopšanai neatliek laika. Profesionāli tehniskajā vidusskolā Gatis apguvis mazo uzņēmumu vadīšanas iemaņas un ir pārliecināts, ka ģimene varēs izdzīvot arī uz septiņiem hektāriem zemes. «Galvenais ir neslinkot un ienākumu papildināšanai izmantot arī tik mazas iespējas, kā kļavu sulu vākšanu, jo tas viss beigās sasummējas par ienākumu,» vērtē Gatis, krīzes laiku uzskatot par stimulu intensīvākam darbam.