Viņš norādīja, ka mazākumtautību saturam ir vieta sabiedriskajos medijos, bet tajā pašā laikā atzina, ka no 2021.gada 1.janvāra mazākumtautību saturs LTV7 vairs nebūs redzams.
Pēc Āboliņa stāstītā, LTV7 kļūs par programmu, kas raida latviešu valodā, savukārt mazākumtautību saturs tiks pārnests uz internetu, kurā tiks veidota mazākumtautību platforma uz lsm.lv bāzes.
Āboliņš skaidroja, ka televīzijas reitingi "varēja būt augstāki" un, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", viņaprāt, mazākumtautības sasniegt un uzrunāt izdosies šādā multimediju platformā. Tāpat padomes priekšsēdētājs minēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanās paradumu maiņa.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pērnā gada otrajā pusē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē norādīja, ka jaunās multimediju platformas mazākumtautību auditorijai krievu valodā izveidošanai uz lsm.lv platformas bāzes ir nepieciešami gandrīz 440 000 eiro.
Toreiz apakškomisijas sēdē tika spriests par sabiedrisko mediju attīstību mazākumtautību uzrunāšanai. Druviete norādīja, ka jaunā platforma nodrošinās daudzveidīgāku saturu arī krievu valodā. Viņa skaidroja, ka jau pašlaik kopējais auditorijas lielums lsm.lv krievu valodas sadaļai ir apmēram pusmiljons.
NEPLP pārstāve aģentūrai LETA toreiz skaidroja, ka, ja sabiedriskie mediji atradīs līdzekļus iekšējās rezervēs, tad projekta īstenošana varētu sākties 2020.gada rudenī. Savukārt, ja, nē, tad līdzekļi būtu jāparedz 2021.gada valsts budžetā.
Ņemot vērā auditorijas krišanos pašreizējiem televīzijas kanāliem jeb lineārajai televīzijai, paralēli lsm.lv jaunās platformas ieviešanai paredzēts atteikties no atsevišķiem raidījumiem krievu valodā LTV7 kanālā, toreiz deputātiem pavēstīja NEPLP pārstāvji. Druviete aģentūrai LETA arī norādīja, ka vēl tiks diskutēts, vai nākotnē, kad tiks veiktas attiecīgās izmaiņas, LTV7 saglabās ziņas krievu valodā.
Mazākumtautībnieks
Baltu dūre
Latviešu Valsts