Tādēļ ir jāstiprina reģiona drošība, vakar pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš vakar ieradās Rīgā oficiālā vizītē. Viņš uzsvēra, ka NATO darbība vienmēr ir bijusi vērsta uz atturēšanu. Tomēr karš Ukrainā parādījis, cik svarīga ir uzreiz pieejama militārā infrastruktūra. "Vēlamies, lai Viļņas samitā šīs garantijas mūsu valstīm tiktu palielinātas – lai būtu lielāka NATO vienību mobilitāte un militārā infrastruktūra," teica Polijas prezidents. Palielinot NATO klātbūtni reģionā, "mēs parādām potenciālajam uzbrucējam, ka mums nav vērts uzbrukt, tas var dārgi maksāt, uzbrukums tiks atvairīts".
Abu valstu prezidenti apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai, kā to abas valstis lielos apjomos darījušas līdz šim. Atbildot uz jautājumu, vai varētu Ukrainai nodot iznīcinātājus F-16, A. Duda, uzskaitot Polijas līdz šim Ukrainai ziedotās tehnikas daudzumu, atzina, ka paralēli ukraiņu atbalstam ir jārūpējas arī par Polijas un NATO drošību. "Svarīgākais ir atturēšana, un tā darbojas, ja mums ir militārais potenciāls," viņš piebilda.
Polijas prezidents atbalsta E. Levita ideju par starptautisku tribunālu Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanai. Prezidenti vienojušies, ka Polija un Latvija starptautiskajos forumos virzīs šo ieceri. "Iespējams, ANO paspārnē, taču iespējami arī citi varianti," piebilda E. Levits. Tāpat abi vienojušies strādāt pie tā, lai iesaldētos Krievijas aktīvus varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai. "Drošības jautājumos mēs, četras valstis [Latvija, Polija, Igaunija, Lietuva], kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā lielā mērā esam veidojušas Eiropas Savienības un NATO kopējo darba kārtību, jo mēs vislabāk saprotam, kurā pusē ir taisnība," uzsvēra E. Levits.
Rīgas pilī vakar tika parakstīta abu valstu sadarbības programma izglītības un kultūras jautājumos 2023.–2026. gadam.