Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīkotajā pretendentu atlasē Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai zivju pārstrādes jomā atbalsta pasākumā Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde ar kopējo pieejamo finansējumu 23 783 096 eiro starp 17 uzņēmumiem, kuri ir vairāk vai mazāk zināmi zivsaimniecības nozarē, Dienas uzmanību pievērsa SIA Flokss, kuras darbības profils līdz šim bijis nekustamo īpašumu, kā arī autostāvvietu apsaimniekošana un pakalpojumu sniegšana. Turklāt zīmīgi, ka Flokss pieteiktais finansējuma apjoms – 6 834 831 eiro – ir lielākais starp visiem 17 pretendentiem. Otru lielāko finansējuma lūgumu iesniegusi viena no lielākajām zivju konservu ražotājām reģionā SIA Karavella – 4 531 800 eiro.
Normatīvi neliedz
Diena lūdza LAD komentāru, vai uzņēmums, kuram iepriekš nav bijusi pieredze nozarē, var pretendēt un, iespējams, arī saņemt specifiski mērķētu publisku finansējumu. LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža sniedza šādu skaidrojumu: "Atbalsta pasākumā Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde pieteikties varēja ikviens pretendents, arī tāds, kurš uzsāk saimniekot "no nulles". Ja līdz šim nav strādājis zivsaimniecībā, tad projekta noslēgumā gan ir jāreģistrējas kā apstrādes uzņēmumam. Šobrīd iesniegtie projekti ir sarindoti, uzsākta to vērtēšana. Kad tiks konstatētas kādas neatbilstības Ministru kabineta noteikumiem, tad šāds pretendents nevarēs īstenot projektu un LAD to noraidīs." Šeit jāpiebilst, ka, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, iespējams, lēmums par pretendentu pieteikumiem tiks pieņemts rīt, 15. jūlijā.
Interesanta priekšvēsture
Apskatot publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu Flokss, kura pamatkapitāls ir 2844 eiro, redzams, ka kopš šā gada 11. marta tā vienīgais īpašnieks un kopš 2019. gada 18. augusta arī patiesais labuma guvējs ir 2001. gadā dzimušais Artis Tabors. Pirms tam – no 2019. gada 31. jūlija līdz šā gada 11. martam – A. Taboram piederēja 50% Flokss kapitāla daļu, bet otri 50% – plaši zināmajam uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošajam holdingam SIA AB Holding. Vēl pirms tam – no 2019. gada 10. jūlija līdz 2019. gada 8. augustam – Flokss patiesais labuma guvējs uz īpašuma tiesību pamata bijis Benjamins Florencs, savukārt no 2019. gada 8. augusta līdz šā gada 18. martam – arī jau pieminētais AB Holding.
Uzmanības vērts ir arī fakts, ka šā gada 9. martā Flokss par labu AB Holding ir reģistrējis komercķīlu. Savukārt aptuveni mēnesi pēc Flokss pieteikuma reģistrēšanas ES finansējuma saņemšanai uzņēmums ir iegādājies 100% zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Ventfish kapitāla daļu. Izmaiņas Ventfish īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 29. jūnijā.
Lai rastu plašāku informāciju par Flokss plāniem un potenciālu pieredzi zivju pārstrādes jomā, Diena centās sazināties ar Flokss īpašnieku A. Taboru. Sākotnēji uz publiski norādīto mobilā tālruņa numuru atbildēja Flokss grāmatvede. Uz lūgumu palīdzēt sazināties ar A. Taboru, viņa piedāvāja raksta autora tālruņa numuru nodot adresātam, kurš tad arī atzvanītu. Pēc neilga brīža Diena patiešām saņēma zvanu no Flokss pārstāvja. Taču sarunas sākums izvērtās dīvains, jo zvanītājs sarunu iesāka ar jautājumu, kādēļ ticis zvanīts grāmatvedei, piebilstot: "Es vienkārši pirms tam ar Rinaldu Vāceru… sarakstījāmies, viņš ir atvaļinājumā tagad, cik es sapratu. Tas ir šajā sakarā?" Uz Dienas neizpratni par šo frāzi, zvanītājs uzdeva jautājumu: "Jūs no kurienes man zvanāt? No LAD?" Šajā brīdī autors sarunas biedram paskaidroja, ka ir laikraksta Diena žurnālists. Šeit būtiski piebilst divas nianses. Sākotnēji autors domāja, ka sarunājas ar A. Taboru, taču sarunas gaitā izrādījās, ka atzvanītājs ir Uldis Tabors – A. Tabora tēvs un gana plaši zināms uzņēmējs. Un otra nianse – tā kā sākotnēji sazvanītā grāmatvede, kura nav latviete, visticamāk, precīzi nesaprata, ka autors pārstāv Dienu, nododot informāciju U. Taboram, acīmredzami bija kļūdījusies, norādot, ka zvanītājs pārstāv LAD. Taču šī komunikācijas kļūme savā ziņā izgaismoja savdabīgu niansi – Rinalds Vācers, kā noskaidroja Diena, ir LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors. Un šeit, protams, rodas pamatots jautājums, kādēļ un par kādiem jautājumiem konkursa dalībnieka pārstāvis pretendentu pieteikumu izvērtēšanas laikā sazinās ar LAD pārstāvi.
Neredz pretrunu
Uz jautājumu, kādēļ Flokss, kurš līdz šim, vismaz pēc publiski pieejamās informācijas, ir darbojies ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un kuram nav pieredzes zivsaimniecības jomā, tagad pieteicies apjomīga publiska finansējuma saņemšanai, U. Tabors norādīja: "Mēs esam uzņēmums, kas ne tikai izīrē savu nekustamo īpašumu un organizē stāvvietas, bet organizē arī tirgu darbību. Mēs kā Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts uzņēmums kopš 1996. gada, visticamāk, varam domāt par pārtiku arī turpmāk, rīkojot arī zaļos zemnieku tirgus, kas strādā divas reizes nedēļā. Mēs mainām savu profilu pašlaik, līdz ar to pārejam no vienām darbībām uz citām, un tas ir tikai loģiski, jo šajā gadījumā mūsu fokuss ir pārtikas, zivju pārstrāde, kas radīs zināmu pievienoto vērtību nākotnē ar ļoti lielu apjomu, kura rezultātā mēs, visticamāk, varēsim pacelt Latvijas eksporta lauksaimniecības produktu bilanci, un tāpēc arī strādājam pie šī jautājuma." U. Tabors arī norādīja, ka viņš šobrīd komplektējot komandu saistībā ar ražošanas procesiem. "Ja kādu tas ļoti interesē – kad projekts tiks apstiprināts līdz galam, tiks ievirzīts pareizās sliedēs, tad arī mēs par to varēsim runāt. Tāpēc domāju, ka mums šai sarunai nav liela pamata. Mēs esam iesnieguši projektu, tas ir pietiekami prioritārs Latvijas lauksaimniecības produktu nākotnes attīstības modelī, kura ekonomiskais potenciāls ir tik liels, ka mēs varētu tajā strādāt un attiecīgi sevi parādīt no labākās puses," pauda U. Tabors. Viņš arī norādīja, ka Ventfish iegāde jūnija beigās ir kopējā projekta sastāvdaļa.
"Mums ir lieli plāni – mēs gribam beidzot uztaisīt vienu kārtīgu latviešu uzņēmumu, kurš ne tikai šprotes un citas zivis bundžās, bet arī kaut ko citu radītu un darītu. Līdz ar to šeit mēs sevi varam parādīt, kā varam tikt pie eksporta tirgiem. Jābeidz ir tā sīkumainība attiecībā par to – kurš, ko, kāpēc –, jo iepriekšējā pieredze ES līdzfinansējumā nozarei ir bijusi pietiekami neveiksmīga tā iemesla dēļ, ka tika sadrumstaloti un limitēti daudzi maza apjoma finansējumi, kuru rezultāts ir diezgan negatīvs. Cilvēki, kuri saprot lietas un saprot mazliet tālāk par Ainažiem un Grenctāli, – mēs esam tie cilvēki, kas ir gatavi strādāt uz rezultātu un arī parādīt, ka mēs varam saražot noteiktu apjomu, pārstrādāt, reeksportēt, eksportēt produktu, kā vien vajag," pauda U. Tabors.
Viņš arī nevēlējās komentēt, kādēļ teju vienlaikus ar Flokss īpašnieku struktūras izmaiņām uzņēmums par labu AB Holding ir reģistrējis komercķīlu, piebilstot, ka tā ir normāla komercprakse, kad uzņēmumi aizņemas vai aizdod naudu kādu projektu īstenošanai. "Jūs arī pieminējāt zināmo uzvārdu – vienu no AB Holding īpašniekiem –, viņš pie mums īsu laiku bija kā finanšu partneris, tad attiecīgi bizness mainījās, un, mainot sistēmu, palika kreditoriskās attiecības, kuras, visam attīstoties, pēc tam tiks dzēstas," akcentēja U. Tabors.
Turpinot sarunu par Flokss pieredzes trūkumu zivsaimniecības jomā, U. Tabors norādīja, ka patiesībā viņam ir pieredze šajā nozarē kopš 1992. gada, un tieši šajā brīdī Diena saprata, ka zvanītājs ir nevis publiski reģistrētais Flokss īpašnieks un patiesais labuma guvējs Artis Tabors, bet gan viņa tēvs Uldis Tabors. Uz Dienas precizējošo jautājumu, vai sarunas biedrs ir A. Tabors vai U. Tabors, tika saņemta atbilde: "Es esmu Tabors. (…) Bet es jau arī konsultēju visu un menedžmentu pazīstu." Tomēr šajā brīdī saruna kļuva pavisam savādāka, jo U. Tabors uzsvēra, ka viņš ir sniedzis skaidrojumu, nevis interviju, tomēr autors U. Taboram uz to norādīja, ka jau sākotnēji stādījās priekšā kā žurnālists, kurš pēta konkrētu jautājumu, sevišķi ņemot vērā, ka vismaz formāli nozarē nepieredzējis uzņēmums pretendē uz publisku finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā. U. Tabors gan noslēgumā pauda, ka nevēlas pirms LAD lēmuma par pieteikumu izvērtēšanu izziņošanas plašu publicitāti Flokss projektam, piebilstot, ka "ir tomēr zināma veida konkursa situācijas un citu konkurentu, nekonkurentu, labvēļu, nelabvēļu kaut kāda iespējamā ietekme vai kaut kāda aprunāšana. Kāpēc tas (par šo jautājumu publiski runāt – red.) ir vajadzīgs? Mēs darām savu darbu pēc konkrētas sistēmas, jūs esat pirmais, kurš šo jautājumu skāris. Parunāsim rudenī, kad būs skaidrība par šā projekta apstiprināšanu. Varbūt tā darām? Tas būs tikai godīgi."