Pavirši vērojot nodokļu iekasēšanas problemātiku, no malas var šķist, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests (Kontroles dienests), Valsts ieņēmumu dienests (VID), bankas un citas institūcijas būtībā it kā īsteno tām ar likumu noteiktos pienākumus – izpilda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, analizē klientu veiktos darījumus, par aizdomīgiem darījumiem sūta desmitiem tūkstošu ziņojumu Kontroles dienestam, kas vēlreiz to visu – gan daudz rūpīgāk – analizē un pamatotu aizdomu gadījumā nodod tālākai izvērtēšanai izmeklēšanas iestādēm.
Tāpat VID īsteno arī pastāvīgu saimnieciskās darbības veicēju risku analīzi un tai sekojošos kontroles pasākumus un kopā ar Finanšu ministriju (FM) izstrādā un papildina ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. To visu laiku pa laikam papildina mediju un izmeklēšanas iestāžu skaļās atklāsmes par problēmām ar nodokļu nemaksāšanu kādā nozarē un politiķu pastāvīgie solījumi kaut ko darīt lietas labā.
Tāda ir mūsu ikdiena daudzu, pat desmitu gadu garumā, un pie tās mēs diemžēl tik ļoti esam pieraduši. Tāpat mēs esam toleranti pieņēmuši un nepretojamies politiķu atrunām, ka atkal kārtējās budžeta vajadzības, piemēram, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, jāatliek uz "labākiem laikiem", jo papildu naudas taču valsts budžetā nav.
Tajā pašā laikā _Dienas_ kopīgi ar jomas ekspertiem veiktais pētījums parāda medaļas otru pusi, precīzāk – atklāti pasaka to, kas daudziem jau sen zināms, bet par ko klusēts. Esošo lietu kārtība ir skaidra bankām, finanšu sektora uzraugam, Kontroles dienestam, VID un citām kontrolējošām institūcijām. Arī valdībai un daļai Latvijas sabiedrības, jo ir taču jābūt naivam, lai noticētu pretējam. _Diena_ šai PVN shēmām veltītajā pētījumā nemeklē sazvērestības un neakcentē vienas vai otras institūcijas neizdarības vai ļaunprātīgu rīcību, jo ir pārliecināta, ka lielākā daļa nozarē strādājošo godprātīgi pilda sev uzticētos pienākumus. Tā vietā _Dienai_ un tās piesaistītajiem ekspertiem šķiet daudz būtiskāk norādīt uz konkrētu rīcību, ko varētu darīt situācijas uzlabošanai, jo, cerams, kāds no izteiktajiem priekšlikumiem izrādīsies daudz noderīgāks nekā nebeidzamā tukšu salmu kulšana par ēnu ekonomiku, tās apkarošanu un citām likstām, kas tiek minēti kā iemesli tam, ka kārtējo reizi tiek apsvērta nodokļu likmju pacelšana, jaunu prasību, ierobežojumu uzlikšana, jaunu nodokļu ieviešana tiem, kuri joprojām sakostiem zobiem maksā visu, ko no tiem prasa.
Eksperti norāda uz kādu senu patiesību, ka kolektīvā atbildība gandrīz vienmēr rada kolektīvu bezatbildību, – kad atbildība gulstas uz visiem, tad rezultātā īsti atbildīgs nav neviens. Raksta sākumā uzskaitītās tikai dažas no PVN shēmu apkarošanā iesaistītajām institūcijām to vienmēr atgādinās, ja katrai no tām pārjautās pa kādam ērtākam vai neērtākam jautājumam, par ko _Diena_ jau paspēja pārliecināties šā pētījuma gaitā.
Tāpat jāņem vērā, ka jebkuru ierobežojumu uzlikšana, tajā skaitā papildu prasību izvirzīšana uzņēmējiem, ir brīvo tirgu un konkurenci ierobežojošs apstāklis. Jebkuri ierobežojumi būtiski var ietekmēt Latvijas atrašanos dažādu ietekmīgu reitingu tabulās, kas raksturo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, – tātad traucēt ekonomikas izaugsmi kopumā.
Līdz ar to _Dienas_ un ekspertu patlaban apkopotie priekšlikumi vērsti uz to, lai nevis ierobežotu un apgrūtinātu uzņēmējdarbību Latvijā kopumā, it īpaši tiem, kuri to sāk vai atkārtoti sāk pēc piedzīvotas neveiksmes, lai strādātu godprātīgi, bet pret tiem, kuru uzņēmējdarbības laikā tiek dzīvē realizēti noziedzīgi nodomi. Šie priekšlikumi vērsti uz to, lai ierobežotu iespējas uzņēmējdarbībā izmantot negodīgus, ar likumu aizliegtus paņēmienus.
Diemžēl līdzšinējās VID un FM iniciatīvas liecina par to, ka valdība cenšas vairāk ierobežot uzņēmējdarbību kopumā, nevis pēc būtības cīnīties ar noziedzīgiem subjektiem, kuri ne tikai nemaksā nodokļus, bet arī kropļo uzņēmējdarbību ar negodīgu konkurenci.
Jāpiebilst, ka uzņēmumu reģistrēšanas ierobežojumi un prasības norēķinu kontu atvēršanas brīdī vai interneta vietņu slēgšana pēc būtības ir nevis cīņa ar ēnu ekonomiku vai PVN shēmām, bet padomju laika pieejas demonstrēšana no VID puses – totalitāras valsts pazīme, lai kontrolētu un ierobežotu privātā sektora brīvības, nevis agresīvi ar visām likumiskajām metodēm apkarotu noziedzniekus.
Neuzkraut darbus citiem
Pirmais _Dienas_ un ekspertu priekšlikums ir pārstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, jo pēc būtības tas ir par 95% VID un FM gatavots dokuments, kas uzliek pienākumus citām valsts iestādēm un uzņēmējiem, piemēram, Uzņēmumu reģistram, bet noņem atbildību pašiem no sevis. Proti, runa ir par _Darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai_. Kā izriet no _Dienas_ pieaicināto ekspertu stāstītā, _Darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai_ vairāk ir politisku mērķu īstenošanas instruments, nevis praktisks ceļvedis godīgas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Lielā mērā _Darba plānā_ iekļauti punkti, par kuru izpildi katrai no atbildīgajām institūcijām noteikti nesāpēs galva, tieši otrādi, katra no tām būs izdarījusi tieši to, ko no tās prasa. Savukārt kopumā katrs valdības ministrs varēs gadu no gada lepoties ar pieliktajiem pūliņiem un paveikto katra _Darba plāna_ punkta izpildē, eleganti noklusējot par taustāmu sasniegumu iztrūkumu ēnu ekonomikas mazināšanā.
Runa ir par visiem saprotamiem un izmērāmiem rādītājiem, nevis politiskiem lozungiem un saukļiem, kas noteikti mūsu dzīvi labāku nepadarīs. Ieklausoties uzņēmēju sašutumā, kad tiek uzlikts kārtējais papildu administratīvais slogs, kā arī noklausoties stāstus par uzņēmējdarbības vides priekšrocībām un nodokļu iekasēšanas rezultātiem tepat kaimiņvalstīs, _Diena_ ieteiktu pirmām kārtām jau izvērtēt, vai šobrīd valsts rīcībā esošā informācija un instrumenti tiek lietoti maksimāli efektīvi, lai runātu par papildu sloga uzlikšanu uzņēmējam. Piemēram, ja jau _Dienai_ ar pieaicinātajiem ekspertiem nesagādāja īpašus pūliņus noformulēt jautājumus VID un aprēķināt iespējamos neiegūtos budžeta ieņēmumus, tad pilnīgi noteikti VID speciālistiem iegūt personificētu informāciju par katru nodokļu krāpnieku nebūtu īpaši sarežģīti. Salīdzinot šī brīža informācijas iespējas, kādas ir VID un vienam atsevišķam medijam, izdomāt kaut ko labāku kā papildu informācijas ieguves nepieciešamību vai papildu administratīvā sloga uzlikšanu vajadzētu nebūt īpaši sarežģīti.
Uz mērķi orientēts darbs
Tāpat _Diena_ ierosina izvērtēt VID struktūrvienību faktiskos panākumus nodokļu un nodokļu parādu, kā arī uzrēķinu un soda naudu iekasēšanā – kardināli mainīt darba organizāciju no procesa īstenošanas uz darbībām, kas orientētas uz precīzu un izmērāmu mērķi jeb rezultātu. Kā elementārākais rādītājs būtu nodokļu ieņēmumu apjoms, kas salīdzināts uz šim procesam patērētajām cilvēkstundām.
Saskaņā ar _Dienas_ piesaistīto ekspertu vērtējumu _Darba plāns_ ēnu ekonomikas ierobežošanai kopumā atklāj vēl kādu būtisku ačgārnību, ko faktiski apstiprina _Dienas_ veiktā pētījuma rezultāti. Proti, atbilstoši no VID saņemtajai oficiālajai informācijai 8% no pētījumam pakļautajiem, iespējams, fiktīvajiem uzņēmumiem VID veicis nodokļu auditus, kopā papildus uzrēķinot vairāk nekā 200 miljonus eiro nenomaksātos nodokļus. Šajā sakarā zīmīgas ir trīs lietas, pirmkārt, VID tā arī nesniedza _Dienas_ prasīto informāciju par to, cik no šiem uzrēķinātajiem vairāk nekā 200 miljoniem ir faktiski iekasēti (neatbildēts ir jautājums – kāds ir iemesls?), otrkārt, kopējais šo, iespējams, fiktīvo uzņēmumu parāds valsts budžetam norāda uz to, ka iekasēts nav faktiski nekas (_Diena_ apšauba, ka VID šo problēmu nezināja jau līdz šim), treškārt, _Darba plānā_ būtu grūti atrast kādu konkrētu punktu VID iekšējo procesu sakārtošanai.
_Dienas_ piesaistītie eksperti uzskata, ka _Darba plānā_ vispirms bija jāiekļauj konkrēti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai tik nozīmīgā VID iekšējo procesu efektivitātes paaugstināšanā un tikai pēc tam, ja tas vēl būs nepieciešams, papildu pienākumi citām institūcijām un komersantiem.
Jādefinē vienādi kritēriji
_Dienas_ un ekspertu skatījumā nākamais būtiskais darbs – FKTK nekavējoties jāizstrādā Latvijas bankām saistoši noteikumi – prasības, kas pēc būtības iekļauj pašu klientu monitoringu (pārreģistrācijas uzraudzība), to darījumu monitoringu un attiecīgu mehānismu piemērošanu darījumu apturēšanai, lai mazinātu PVN shēmu iespējamību.
Kā izriet no _Dienas_ veiktās Latvijas lielāko kredītiestāžu un FKTK aptaujas, finanšu sektora dalībnieki labi apzinās PVN shēmošanas problēmas nopietnību, tomēr var novērot visām bankām vienotas pieejas trūkumu shēmošanas izskaušanai. Situācijā, kad katras kredītiestādes uzraudzību veicošais personālsastāvs pats saviem spēkiem mēģina izprast shēmošanas tipoloģijas un izdomāt situācijai atbilstošas uzraudzības metodes, saprotams, ka runāt par finanšu sektora sistēmisku un uz mērķi orientētu pieeju cīņā ar ēnu ekonomiku mēs nevaram.
Daudz būtiskāks jautājums ir par uzņēmumu pārreģistrāciju – FKTK, VID būtu pienākums uzdot bankām rūpīgi sekot līdzi tālākajām darbībām, tiklīdz notiek Latvijas uzņēmumu pārreģistrācija, respektīvi, kad par Latvijas uzņēmumu valdes locekļiem un/vai dalībniekiem kļūst Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas vai citu valstu pilsoņi. Šis ir brīdinājuma signāls rūpīgi sekot līdzi tālākajai komersanta komercdarbībai.
Tāpat, ekspertuprāt, bankām jāuzdod pienākums ziņot vai apturēt maksājumu veikšanu gadījumos, kad pārskaitījums tiek veikts uz Latvijas uzņēmuma norēķinu kontu Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas vai citas valsts bankā vai arī pārskaitījums tiek īstenots, pamatojoties uz cesijas līgumiem un tamlīdzīgi, proti, šādā izpratnē satur aizdomīga rakstura darījuma pazīmes.
Pastāvīga apmācība
Kā nākamo būtisko soli eksperti min nepieciešamību sagatavot mācību plānu un kursu, lai FKTK kopā ar VID un Latvijas Komercbanku asociāciju veiktu banku vadības un to drošības dienestu speciālistu apmācības cīņai ar PVN shēmām. "Lai spētu veiksmīgi un savlaicīgi «izķert» shēmotājus, būtu jāiedarbina regulāra profesionālā sadarbība starp jomas speciālistiem, kas ikdienā strādā ar aktuālo informāciju un pārzina konkrētā brīža aktualitātes un pārmaiņas shēmotāju uzvedībā," akcentē eksperti.
No banku aptaujas rezultātiem izriet, ka regulāra sadarbība ar VID speciālistiem praktiski nenotiek. Lai gan no šī gada ieviests regulējums, kas kredītiestādēm uzliek par pienākumu VID sniegt ziņas par aizdomīgiem darījumiem, nav īsti saprotams, vai patiešām valstij šķiet svarīgāka ziņošana un pagātnē notikušu nodarījumu izmeklēšana, nevis uz PVN shēmošanas novēršanu vērstas sadarbības un pieredzes apmaiņas attīstīšana. "Vēlreiz atgādinot gan par VID informācijas iespējām, gan VID strādājošo speciālistu kapacitāti, šķistu tikai saprotami, ja tiktu radīti tiesiski risinājumi iespējai VID nodot zināšanas un varbūt pat personificētu informāciju kredītiestādēm. Turklāt noteikti būtu jāstiprina FKTK koordinējošā loma tieši tāda finanšu sektora uzraudzības modeļa izveidē un ieviešanā, kas būs vērsts uz ēnu ekonomikas mazināšanu," norāda eksperti.
Pārrobežu sadarbība
_Dienas_ eksperti arī norāda uz nepieciešamību FKTK sadarboties ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu, it īpaši Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas, dienestiem par savstarpējas informācijas apmaiņu, it sevišķi vienas ES dalībvalsts klientu norēķinu kontiem citas dalībvalsts bankā un tamlīdzīgi.
PVN shēmu organizatori praksē spēj ļoti ātri atrast jaunus risinājumus sava nelegālā rūpala nodrošināšanai. Tiklīdz kādā no valstīm tiek sākta, piemēram, pastiprināta finanšu plūsmu kontrole un banku sektora uzraudzība, tā attiecīgajiem darboņiem jau ir rezerves variants pārorientēties uz citu valsti vai īstenot citas skaidras naudas iegūšanas metodes. Pirmie šādas pārmaiņas novēros tieši banku analītiķi un operatīvie dienesti, un būtu svarīgi reaģēt pēc iespējas ātrāk, pirmkārt, organizējot jaunus informācijas apmaiņas kanālus ar attiecīgo valsti, otrkārt, nekavējoties visās Latvijas kredītiestāžu risku sistēmās iestrādājot jaunus risku profilus. Eksperti gan uzsver – bez vienotas banku sektora koordinācijas tas nebūs iespējams.
Cīņa ar negodīgajiem
_Dienas_ piesaistītie eksperti norāda, ka gandrīz ikkatrā tautsaimniecības nozarē ir viens vai vairāki komersanti, kas īsteno negodprātīgu rīcību ne tikai attiecībā pret nodokļu saistību izpildi, bet arī pret saviem tiešajiem konkurentiem. Iesaistoties PVN shēmās un tādējādi samazinot preces vai pakalpojuma gala izmaksas, komersants iegūst netaisnīgas priekšrocības attiecībā pret uzņēmēju, kas nomaksā visus – gan darbaspēka, gan citus – nodokļus. Pircējs, izvēloties no tirgū piedāvātajām vienādas kvalitātes precēm un pakalpojumiem, gandrīz vienmēr izvēlēsies to lētāko, tas nozīmē tikai vienu – godīgais uzņēmējs vai nu neizturēs konkurenci un bankrotēs, vai būs spiests darīt tāpat, kā viņa konkurenti. Kāpēc gan tā nedarīt, ja redzam, ka virkne uzņēmēju gadiem ilgi shēmo, nemaksā nodokļus un viņiem par to nekas nav, – vaicātu teju ikkatrs komersants.
"No minētā var izdarīt secinājumu – darbībām, kas vērstas tikai uz atsevišķu nodokļu maksātāju darbības kontroli, būs maz jēgas, jo negodprātīgā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšana nozīmēs tikai to, ka vietā nāks cits komersants," norāda eksperti.
Viņi skaidro, ka ar pašreizējo VID pieeju nodokļu administrēšanā nebūtu iespējams vienlaikus aptvert pat tikai atsevišķās nozarēs strādājošo komersantu vienlaicīgu pāreju no pelēkās zonas uz nosacīti balto zonu, jo izskanēs mūžsenais arguments par resursu nepietiekamību. "Pat ja VID atradīs vēlēšanos un iespējas palūkoties ārpus ierastajiem domāšanas rāmjiem un izbeigt kult tukšu gaisu, aprēķinot simtiem miljonu nepiedzenamu nodokļu parādu, jūtamas izmaiņas varēs novērot tikai tad, ja savstarpēji koordinētām darbībām kopēju mērķu sasniegšanai būs vienojušies visi būtiskākie spēlētāji, proti, arī bankas un uzņēmēju organizācijas," akcentē eksperti un piebilst, ka šāds dialogs starp privāto un publisko sektoru par ēnu ekonomikas izskaušanu ir iespējams, bet – tikai pastāvot nosacījumam, ja tiek nodrošināts, ka, pirmkārt, visi uzņēmēji vienlaikus tiek pakļauti vienādiem spēlēs noteikumiem, otrkārt, darbības tiek veiktas, maksimāli izvairoties no papildu sloga uzlikšanas tiem uzņēmējiem, kas labprātīgi sadarbojas.
Atliek cerēt, ka ilgi gaidītais un meklētais VID vadītājs spēs izvērtēt līdzšinējo VID darba efektivitāti un salikt pareizos uzsvarus, lai uzlabotu VID darba, tātad – nodokļu iekasēšanas, efektivitāti. _Dienas_ skatījumā VID darba mērķis ir tieši nodokļu iekasēšana, nevis, kā liecina reālie dati, bezjēdzīgas pārbaudes un auditi, kas valsts budžetam nedod neko, bet tikai tērē paša VID resursus, tas ir, nodokļu maksātāju naudu.
Starp jebkuriem darījumiem divu personu, it īpaši divu uzņēmumu, starpā vienmēr būs bankas un arī VID. Tāpēc PVN shēmu izskaušana nav vienas valsts iestādes atbildība – taču, lai ar to tiktu galā, jābūt gribai un efektīvai sadarbībai banku, FKTK, VID un Kontroles dienesta starpā, apzinoties mērķi, kāpēc to dara. Tieši valsts varas mazspēja ir ļoti būtisks iemesls sabiedrības neuzticībai valsts iestādēm un politiķiem. Varai jābūt spējīgai rīkoties koordinēti – nevis šauri institucionāli vai resoriski, bet valsts un sabiedrības labā, akcentē eksperti.
Kamēr