Pirmdien publiskajā telpā vienlaikus parādījās divas būtiskas ziņas ekonomikas jomā – Centrālās statistikas pārvaldes informācija, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir samazinājies par 0,1%, salīdzinot ar 2022. gada oktobri, kā arī Eiropas Komisijas informācija, ka Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss oktobrī samazinājies līdz 93,3 punktiem salīdzinājumā ar 93,4 punktiem, sasniedzot zemāko līmeni teju pēdējos trijos gados, tostarp Latvijā indekss nokrities līdz 94,1 punktam. Kā uz šo visu skatās uzņēmēji?
Kā jau vienmēr – viss ir relatīvi. Protams, tās abas lietas ir būtisks fakts un abas ir saistītas, jo jau aptuveni pusgadu individuālās sarunās ar uzņēmējiem izskan tēzes, ka eksportēt kļūst grūtāk, pieprasījums mazinās, un tad arī kopējā aina parādās šādos statistikas ciparos. Tā kā aptuveni 70% no Latvijas eksporta iet uz Eiropu, tad arī parādās šī kopsakarība – ja Eiropas uzņēmēju noskaņa ir kritusies, tad attiecīgi pieprasījums pēc kaut kādām precēm vai pakalpojumiem arī samazinās.
Arī LTRK kopā ar firmu SKDS divreiz gadā veic uzņēmēju noskaņojuma indeksa analīzi, un tā noskaņas būtība ir – ja mēs šodien nomērām uzņēmēju noskaņojumu, tad diezgan precīzi var pateikt, kādi būs ekonomikas rezultāti pēc kāda pusgada. Ja uzņēmēju noskaņa kopumā ir pozitīva, tad viņi investē, ir aktīvi, un attiecīgi tas pēc tam parādās arī statistikas datos. Ja šī noskaņa ir drūma vai nestabila, tad uzņēmēji stāv uz vietas un nekādas aktīvas darbības neveic, kas attiecīgi arī parādās ekonomikas rādītājos. Tāda ir pašreizējā brīža bilde, un te ir tas labais jautājums – ko darīt? Un par to mēs intensīvi visādos veidos runājam ar ministriem, ar citiem politiķiem, ka ir intensīvāk jādarbojas trijos virzienos.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!