Nesen, barikāžu atceres dienās, valsts augstākās amatpersonas lika ziedus šo traģisko dienu upuru atceres vietās, pieminot arī 1991. gada 20. janvārī nogalināto kinooperatoru Andri Slapiņu. Svinīgajos kadros pavīd arī ministri, kuri, kā izrādās, pirms diviem gadiem klusībā noraidījuši Slapiņa bērnu Annas (32) un Andra (26) lūgumu ļaut viņiem saglabāt Latvijas pilsonību.
Pēc šī valdības atteikuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2017. gada 17. janvārī, arī barikāžu atceres laikā, nolēmusi Annai un Andrim Slapiņiem Latvijas pilsonību atņemt. Lēmumu Slapiņi pārsūdzējuši, un ceturtdien, 8. februārī, gaidāma Administratīvās rajona tiesas sēde. "Andra Slapiņa bērni sevi uzskata par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri savu pilsonību ir ieguvuši likumīgā ceļā, un uzskata, ka piešķirtās tiesības uz Latvijas pilsonību nevar tikt atņemtas, ierobežotas vai izteikti lūgumi atteikties no pilsonības, kas pašlaik ir vienīgais, kas ļauj saglabāt saikni ar tēvu un valsti, kuras dēļ tēvs zaudēja savu dzīvību, cīnoties par tās neatkarību," uzsver zvērināta advokāte Vita Liberte, kuras birojs BDO Law aizstāv Slapiņu intereses.
Latvijas pilsonību Slapiņi ieguva ar dzimšanas brīdi kā sava tēva tiešie pēcnācēji. Annai tēva nāves brīdī bija gandrīz pieci gadi, bet mazais Andris tēvu nekad nav saticis, viņš piedzima septembrī – astoņus mēnešus pēc barikāžu laika traģēdijas. Tomēr 1994. gadā Slapiņa atraitne Natālija Djušena ar abiem bērniem pārcēlās uz Maskavu tuvāk saviem radiem. Tur Anna un Andris kā savas mātes pēcnācēji ieguva otru pilsonību – Krievijas. Savulaik Natālija intervijā izteikusies, ka braukusi uz Krieviju ar pārliecību, ka arī tā mainīsies.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5. februāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Valters Korālis
Frants
(*****)