Lai gan Ministru Kabineta (MK) 2002.gadā apstiprinātie noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī paredz, ka neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta, tomēr ir gadījumi, kad tiek konstatēts, ka neattīrīti komunālie notekūdeņi no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām tiek novadīti vidē vai nelegāli novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
VARAM skaidro, ka regulāri tiek saņemtas dažādas iedzīvotāju sūdzības par atsevišķu decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītiem draudiem cilvēku veselībai un videi.
Vairums iedzīvotāju, kuru radītie notekūdeņi rada lielāko ietekmi uz vidi, koncentrējas apdzīvotās vietās. VARAM 2014.gadā veikusi pašvaldību aptauju, kurā par aktuālāko ūdeņu jomas problēmu nosaukta notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana no apdzīvotām vietām un uzņēmumiem.
Vides aizsardzības interesēs primāri ir izvirzīt prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās, kur lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas koncentrētas salīdzinoši nelielā, blīvi apbūvētā teritorijā un var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti lokālajās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai. Ministrija norāda, ka lauku teritorijā izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas parasti rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām.
Noteikumi paredz, ka pašvaldības varēs noteikt arī kontroles un uzraudzības kārtību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām. Pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību noteiks konkrētus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattieksies reģistrēšanas un apsaimniekošanas prasības.