NVA: Patvēruma meklētājiem Latvijā problēmas sagādā valodas nezināšana un līdzekļu trūkums

Jansone vērsa uzmanību, ka bēgļi un personas ar alternatīvo statusu kā daļa no trešo valstu pilsoņiem saskaras tieši ar valodas problēmām, proti, šiem cilvēkiem grūtības sagādā apgūt latviešu valodu, kas ir ļoti lēns process. Tas saistīts arī ar to, ka personas ierodas no valstīm, kurās ir ļoti atšķirīga kultūra un ļoti atšķirīga valoda. Nereti šiem cilvēkiem nav ne tikai valsts valodas, bet arī saziņas valodas zināšanas.

"Tāpat problēmas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu sagādā līdzekļu trūkums, jo nereti šiem cilvēkiem ir lielas ģimenes, tādēļ nepieciešami lielāki līdzekļi tās uzturēšanai. Šī iemesla dēļ viņi pēc iespējas ātrāk vēlas atrast darbu un sākt strādāt, lai nopelnītu iespējami vairāk. Tomēr dažkārt cilvēks savā dzimtenē ir strādājis kādā nozarē, kurā izmantotās tehnoloģijas pie mums atšķiras, tādēļ strādāt Latvijā tieši tādā pašā nozarē viņam nav iespējams," teica Jansone.

Aģentūras pārstāve atzīmēja, ka šīs personas strādā dažādās nozarēs, piemēram, ražošanā, kur latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas tik augstā līmenī kā citur. Tāpat bēgļi un personas ar alternatīvo statusu strādājot būvniecībā, kokapstrādes, pārtikas rūpniecības un pasažieru pārvadājumu nozarēs. Kāds NVA klients, kas pirms pieciem gadiem ieradies no Sīrijas, spējis kļūt par ārstu arī Latvijā, tikmēr kāds cits, ar lielām grūtībām noliekot valsts valodas eksāmenu, kļuvis par mikroautobusa šoferi.

Iepazīstinot ar tendencēm par personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kuras reģistrējušās NVA, Jansone norādīja, ka NVA tikuši reģistrēti 138 cilvēki, no kuriem 34 atraduši darbu ar NVA palīdzību. Skaitļi esot nelieli, bet vērojama pozitīva tendence dažādos aspektos. Piemēram, 2017.gada sākumā tikai pāris cilvēki, kam bija bēgļa vai alternatīvais statuss, strādāja. Vienlaikus viņa norādīja, ka iespējams spriest tikai par tiem cilvēkiem, kas reģistrējušies NVA, jo daļa darbu meklē un atrod arī pašu spēkiem.

"Darba devēji iepriekš bija ļoti piesardzīgi, ņemot šos cilvēkus darbā. Šajā pavasarī strādā jau daudz vairāk cilvēku, un pret viņiem jau ir iegūta uzticība. Ja darbā tiek iekārtota kāda persona no lielākas kopienas, tad labā prakse tiek nodota no mutes mutē un arvien vairāk personas vēršas NVA pēc palīdzības," skaidroja NVA pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka darba devēji, pieņemot darbā vienu šādu personu, pārliecinoties par viņa prasmēm un zināšanām, pieņem darbā aizvien vairāk cilvēkus. NVA dodas pie bēgļiem un personām ar patvēruma meklētāja statusu, lasot lekcijas un sniedzot konsultācijas. Tādējādi šiem cilvēkiem, vēlāk ierodoties aģentūrā, jau ir zināma informācijas bagāža. "Mēs ejam līdzi ari uz darba intervijām pie darba devējiem, jo tad tiem ir lielāka uzticība, ka cilvēks būs vairāk sagatavots konkrētajam darbam," piebilda aģentūras pārstāve.

Biedrības Patvērums Drošā māja pārstāve Sandra Zalcmane skaidroja, ka biedrībā vēršas personas no dažādām pasaules valstīm, tostarp Sīrijas, Indijas un Ukrainas. Šogad reģistrēti jau 270 klienti. "Redzam, ka klienti ir arī ārzemju studenti. Pēc mācībām Latvijā viņi nereti izvērtē iespēju turpināt strādāt mūsu valstī, tāpēc šai cilvēku grupai būtu jāpievērš uzmanība arī turpmāk," skaidroja Zalcmane.

Sabiedriskās politikas centra Providus vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce klātesošajiem norādīja, ka jautājumi saistībā ar migrantiem nereti tiek uztverti pārāk saasināti, jo, piemēram, kopējais migrantu skaits proporcionāli pret visiem pasaules iedzīvotājiem ir ļoti stabils jau ilgu laiku. Vērojama arī tendence Eiropā un arī Latvijā uzskatīt, ka valstī esošais migrantu skaits ir lielāks nekā patiesībā. "Ja Latvijā migrantu skaits sastāda aptuveni 4% no kopējā iedzīvotāju skaita, tad cilvēki domā, ka tie ir aptuveni 15%, tātad 3,5 reizes vairāk nekā patiesībā," teica Lāce.

Kultūras ministrijas pārstāve Inita Pavloviča sacīja, ka iedzīvotājiem pirmā doma, kas nāk prātā uzdodot jautājumu par to, kas ir imigrants, ir vārds bēglis. Tomēr jāsaprot, ka imigranti ir arī darba ņēmēji, darba devēji, investori, studenti un citi. "Būtisks jautājums, vai mums ir vienāda politika pret cilvēkiem, kas atbraukusi Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros un tiem, kas, piemēram, nopirkuši villas. Vai attiecībā pret šiem cilvēkiem jābūt vienādām prasībām un nosacījumiem?" vaicāja Pavloviča, piebilstot, ka par saliedētas sabiedrības pamatu iespējams runāt, ja eksistē trīs pamata lietas – valoda, identitāte un redzējums par valsti.