Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) maija sākumā intervijā sacīja, ka OECD ir svarīgi pieņemt lēmumu, cik tālu tā ir gatava paplašināties. "Šobrīd pašai organizācijai ir jāsaprot, cik plaši tā ir gatava paplašināties. Ja mēs vadāmies no pašas organizācijas pasludinātajiem kritērijiem, tad gan oficiāli, gan neoficiāli mēs esam dzirdējuši vārdus, ka Latvija šiem kritērijiem atbilst. Man ļoti gribētos cerēt, ka organizācija līdz maija beigām spēs atrast izsvērtu, pamatotu lēmumu un Latvija būs šī lēmuma sastāvdaļa."
Līdz šim vairākas OECD dalībvalstis atzinušas, ka, pateicoties mūsu valsts aktīvam darbam, Latvija ir starp redzamākajām kandidātvalstīm. Pēdējo reizi OECD lēmumu par paplašināšanos pieņēma 2007.gadā, kad ekonomiski attīstīto valstu bloks nolēma izstrādāt pievienošanās nosacījumus jeb "ceļa kartes" Čīlei, Igaunijai, Izraēlai, Krievijai un Slovēnijai. Atlikušās 49 valstis, tostarp Latvija, netika aicinātas sākt pievienošanās sarunas.
Uzaicinājumam sākt iestāšanās procesu seko pievienošanās sarunas, un tikai tad OECD dalībvalstis pieņem gala lēmumu par uzaicināšanu pievienoties organizācijai. Ātrākais iespējamais laiks no lēmuma par paplašināšanos līdz ielūguma saņemšanai ir 18 mēneši, bet parasti nepieciešami divi līdz trīs gadi. Proti, ja Latvija šobrīd saņemtu uzaicinājumu sākt iestāšanās procesu, tad pozitīvākā scenārija gadījumā mūsu valsts organizācijai varētu pievienoties 2015.gadā.
Latvijas Ārlietu ministrija iepriekš norādījusi, ka pievienošanās 34 attīstītāko valstu klubam piešķirtu Latvijai "kvalitātes zīmi", kas veicinātu valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības (ES), tostarp investoru vidū, kuriem viens no kritērijiem valsts izvēlē ir OECD dalībvalsts statuss. Turklāt valsts tiek iekļauta OECD statistikas datubāzēs un tautsaimniecības nozaru politikas pārskatos, kuriem ir ārvalstu investoru un uzņēmēju lielāka uzticības pakāpe. Latvijas kā OECD dalībvalsts labāka atpazīstamība palīdzēs arī pašmāju uzņēmējiem iekarot tirgu ārpus ES.