"Eirozona ir ilgtspējīga, un Latvija sper pareizu soli, tai pievienojoties," teica Goldins, vienlaikus atzīstot, ka dažām valstīm ekonomiskā krīze eirozonas ietvaros prasījusi "ļoti sāpīgu pielāgošanos".
"Eirozona noturēsies, neviena valsts no tās neaizies, jo tas ir visu interesēs, arī Vācijas un Ziemeļeiropas valstu interesēs, jo pāreja uz "jaunu vācu marku" smagi iedragātu Vācijas ekonomiku," viņš sacīja.
Vaicāts par brīdinājumiem dažos pazīstamos starptautiskajos medijos, ka Spānijas un Francijas ekonomikā var iestāties nopietna krīze ar daudz graujošākām sekām eirozonai nekā Grieķijas un Kipras krīzēm, Goldins teica, ka "žūrija vēl spriež" par Spāniju, bet Francijā sociālistu prezidents Fransuā Olands ir spiests samazināt valsts izdevumus.
Ekonomiskā krīze, kas brieda no 2000.gadu pirmā gadu desmita vidus un skāra pasauli, sākot no 2008.gada, notika "bezprecedenta atvērtības un savstarpējas sasaistes apstākļos", arī finanšu tirgos, skaidroja Goldins. Tā rezultātā valstis un uzraudzības iestādes netika līdzi gan tehnoloģiskām, gan ekonomiskām pārmaiņām un ekonomiku "savstarpējās integrācijas sniegputenī" vairs neredzēja cēloņus un sekas.
Pēdējo gadu desmitu notikumus Oksfordas profesors raksturoja kā "globalizāciju un hiperintegrāciju", kuru ēnas puse bijusi "sistēmiski triecieni un risku kaskādes", cita starpā 2008.gadā izraisot "pirmo 21.gadsimta ekonomisko krīzi".
Goldins stāvokli Latvijā komentēja atturīgi, sakot, ka apstākļus pārzinot tikai virspusēji. Tomēr viņš nosauca 300 000 vai vairāk cilvēku emigrāciju pēdējos desmit gados kā lielu un dramatisku skaitli. Vienlaikus viņš teica, ka liela skaita Latvijas iedzīvotāju palikšanu vairāk vai mazāk pastāvīgā diasporā nevajadzētu uztvert tikai kā kaut ko traģisku.
"Taivānai un Izraēlai ir lielas diasporas, kas dod valstīm zināmu dinamiku un palīdz piesaistīt investīcijas, kā arī kalpo kā vārtejas šo valstu preču un pakalpojumu nokļūšanai ārzemju tirgos," teica Goldins.