Būvvalde pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu atteikt būvatļaujas izsniegšanu, jo projekta attīstītāji līdz iepriekš noteiktajam termiņam - 2016. gada 11. janvārim - nav iesnieguši būvvaldē koriģētu būvprojektu un citu pieprasīto informāciju, kā arī nav lūguši procesuālā termiņa pagarinājumu dokumentācijas iesniegšanai, informēja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Viņa Dienai norāda, ka tagad attīstītājam nāksies vēlreiz sākt no nulles - saskaņot projektu ar visiem komunikāciju turētājiem. No jauna jāsaņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vērtējums, kā arī Rīgas pilsētas arhitekta atzinums. Vaicāta, cik laika vajag, lai projektu izskatītu, būvvaldes pārstāve norāda, ka izskatīšana notiek mēneša laikā, ja ir iesniegti pilnīgi visi nepieciešamie dokumenti. Ja kāda dokumenta trūkst, izskatīšanu pagarina līdz četriem mēnešiem. Vaicāta, vai būvvaldes lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā, Žūka izteicās, ka tā būtu laika tērēšana, jo tiesa nevar uzdot būvvaldei akceptēt kādu projektu.
Projekta pasūtītāja - valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - pārstāvis Arnis Blodons Dienai atzina, ka pēc oficiāla atzinuma saņemšanas jālemj par tālāko rīcību kopā ar Kultūras ministrijas un Okupācijas muzeja biedrības pārstāvjiem. Ja tiks lemts projektu pārstrādāt, tam varētu būt nepieciešams papildu finansējums.
VNĪ pirms vairākām dienām izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka 2009. gadā no 27. oktobra līdz 25. novembrim jau ir notikusi objekta pārbūves ieceres publiskā apspriešana Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojuma izstrādes laikā un sabiedrība par pārbūves ieceri tikusi informēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Respektējot būvvaldes vēlmi atkārtoti informēt sabiedrību par objekta pārbūves ieceri publiskā diskusijā 2015. gada 14. decembrī, VNĪ atsaucās aicinājumam iesniegt informatīvus materiālus par muzeja pārbūvi, kas pilnīgi noteikti nevar tikt vērtēts kā jauns būvprojekts. Blodons arī piebilst, ka VNĪ nostāja ir bijusi šādā diskusijā nepiedalīties, tomēr pēc Kultūras ministrijas lūguma ir sagatavoti informatīvie materiāli. Līdzīgi materiāli tika parādīti arī Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, par ko Diena jau rakstīja. Taču VNĪ saskaņošanai būvvaldē virzīja vienīgo gatavo projekta variantu, un tā fasādes risinājums atbilda Gunāra Birkerta sākotnējai iecerei.
Arī arhitektu vērtējumi par trim fasādes variantiem atšķīrās, tomēr pilsētas arhitekts Gvido Princis atbalstīja tos kolēģus, kuri uzskata, ka maksimāli jāsaglabā vēsturiskā fasāde, kas savukārt maina ēkas pārbūves ideju par diviem līdzīgiem apjomiem - melnu un baltu. "Kopš 2001. gada neesam tikuši tālāk. To var ievilkt līdz bezjēdzībai. Cik kolēģijās šai laikā par to ir spriests, un tiem pašiem cilvēkiem, kam sākumā viedoklis bija pozitīvs, vēlāk tas kļuva negatīvs. Tā ir spēlēšanās no sērijas - mēs negribam šo projektu," vērtē Blodons.
Muzeja pārbūves tehniskā projekta autors, arhitektu biroja 5. iela vadītājs Ints Pujāts norāda, ka arhitekta kolēģijas lēmums nav pieņemts balsojot, argumentējot to ar vienprātību viedokļos, bet debates parādīja, ka vienprātības nav. Turpretim Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums ir pieņemts balsojot, un tas bijis labvēlīgs sākotnējam fasādes risinājumam. Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts uzklausot tikai dažu "īpašu" arhitektu viedokli. "Strādājot paātrinātā režīmā, mēs savu darbu esam godprātīgi izdarījuši. Tā ir un paliek Birkerta kunga koncepcija, bet tehniskais projekts ir mūsu gatavots, un Birkerta kungs nav un nevar būt tā autors," precizē Pujāts. Vaicāts, vai izmaiņas projektā var prasīt papildu finansējumu, arhitekts norāda, ka jau šobrīd autoriem nav samaksāta pilna atlīdzība par līdz šim paveikto. Taču, tā kā projektēšanas un celtniecības darbu termiņi pārceļas, ar papildu izmaksām kopumā var nākties rēķināties.
Visu Ata Rozentāla rakstu Nāksies vēlreiz prasīt saskaņojumus lasiet pirmdienas, 25.janvāra, laikrakstā Diena!