Kapars gadu gaitā oksidējoties pārklājas ar patinu un maina nokrāsu. Pirmajā gadā kapars no sarkanīgas nokrāsas kļūst brūns, bet vēlāk matēti melns – dabsiko oksīdu krāsā.
Uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina norādīja, ka muzeja plāksnēm pēc rekonstrukcijas ir jāpaliek tādām kā patlaban – melnām.
Ārī Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtajā plānošanas un arhitektūras uzdevumā par rekonstruējamo objektu – Latvijas Okupācijas muzeju – ir teikts, ka ēkas siltināšana veicama, nemainot tās ārējo veidolu un nodrošinot ēkas arhitektonisko vērtību – būvapjomu proporciju, fasādes apdares un detaļu – saglabāšanu, informēja Laukšteina.
"Tātad ēkas ārējam veidolam un skatam jāpaliek, kāds tas ir," piebilda VNĪ pārstāve.
VNĪ arī ir saņemti atsevišķi specializētās restaurācijas firmas ieteikumi, kā rīkoties ar plākšņu tīrīšanu.
Savukārt Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa pastāstīja, ka tas, kāds izskatīsies Okupācijas muzejs un vai plāksnes tiks tīrītas, ir atkarīgs no VNĪ. Tāpat jānoskaidro, cik izmaksātu plākšņu tīrīšana. Viņa uzsvēra, ka arhitekta Gunāra Birkerta projekts neparedz atjaunot muzeju sākotnējā izskatā.
Vienlaikus Krieviņa atzina, ka pēc rekonstrukcijas muzeja ārsienas būs nedaudz gaišākas – tumši brūnas, taču tās nebūs kapara sarkanīgi zeltītajā krāsā.
Jau vēstīts, ka valdība šonedēļ deva zaļo gaismu muzeja kompleksa atjaunošanai. Muzeja piebūves jeb "Nākotnes nama" un okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīlas" būvniecība šogad, visticamāk, nesāksies, taču šogad varētu sākt esošās muzeja ēkas restaurāciju, tostarp siltināšanu.
Savulaik Okupācijas muzeja ēka celta kā Latviešu sarkano strēlnieku muzejs. Tas atklāts 1970.gadā. Savukārt kā Okupācijas muzejs tas darbojas kopš 1993. gada. Ēkas arhitekts ir Gunārs Lūsis-Grīnbergs.