Ostu un kuģniecības nozares lielākie izaicinājumi ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā ir ģeopolitisko norišu ietekme uz starptautisko tirdzniecību, digitālo tehnoloģiju straujā attīstība un mūsdienu ostu transformācija no vienkāršas kravu pārkraušanas vietas par kompleksu ekosistēmu ar daudziem dažādiem dalībniekiem.
To vadošie pasaules līmeņa eksperti un nozares profesionāļi norādīja septembra beigās Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē un izstādē 2nd Baltic Ports and Shipping 2018, kuru organizēja Rīgas Brīvostas pārvalde un kurā tika diskutēts par patlaban aktuālākajiem jautājumiem un nākotnes izaicinājumiem ostu darbībā, kuģniecībā un efektīvu piegādes ķēžu nodrošināšanā.
Nākotne – "gudrajā loģistikā"
"Mūsdienās ostu attīstība notiek ļoti strauji. Vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem ostas bija samērā noslēgtas teritorijas, kurās notika kravu pārkraušana, taču šobrīd ar ostu saprotam pilsētas un valsts ekonomikā cieši integrētu kompleksu ekosistēmu, kas apvieno daudzas iesaistītās puses un darbības jomas. Galvenais mūsdienu ostas, arī Rīgas ostas, pašreizējais izaicinājums ir – kā savā darbībā pārorientēties no vienkāršas kravu pārkraušanas uz "gudro loģistiku"," konferences dalībniekiem uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Digitalizācija ir jēdziens, kas šodien ir kļuvis teju par aktuālāko terminu ostu biznesā kopumā, norādīja Tallinas ostas komercdirektors Marguss Vihmans. "Tuvāko triju vai četru gadu laikā Igaunijā arī ostu sektors būs kļuvis pilnībā digitalizēts, aizstājot dokumentācijas apriti papīra formātā. Paredzēts, ka jau tuvākajā nākotnē visas operācijas būs iespējams veikt tiešsaistē. Un mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šos risinājumus varēs izmantot ne tikai divu valstu ietvaros, bet arī plašākā starpvalstu loģistikā. Piemēram, ja krava no Baltkrievijas caur Latviju jānogādā Igaunijā, visa dokumentu aprite ar iesaistītajiem dzelzceļiem, ostām, muitas un robežsardzes iestādēm varētu notikt elektroniski un tiešsaistē. Tas noteikti visu šo procesu padarīs ātrāku, lētāku un līdz ar to arī efektīvāku," akcentēja M. Vihmans.
Gan konferences, gan izstādes dalībnieki iepazīstināja ar jaunākajām un efektīvākajām stratēģijām, kādas izmanto Baltijas reģiona ostu pārvaldes, kā arī ar kuģniecības pakalpojumu sniedzēju izvēlētajiem procesu vadības risinājumiem, lai noturētu savas pozīcijas pietiekami saspringtajā konkurences cīņā par sadarbību ar kravu īpašniekiem, kā arī lai padarītu ostas un loģistiku arvien "gudrāku", tam izmantojot modernākās tehnoloģijas un dažādus risinājumus.
Jau patlaban ievērojamas investīcijas tiek veiktas Gdaņskas ostas paplašināšanā un modernizācijā Polijā, lai piedāvātu plašu pakalpojumu spektru jebkura veida kravu transportēšanai un pārkraušanai, nostiprinot Gdaņskas kā reģionāla loģistikas centra pozīcijas. Vienlaikus līdzīgi attīstības projekti jau notiek vai tuvākajā laikā plānoti arī Igaunijā un Latvijā. Tikpat nozīmīgi attīstības plāni ir arī Ukrainas ostā Južnijā netālu no Odesas, kas patlaban īsteno ostas paplašināšanas projektu. Rezultātā 80 hektāru platībā plānots izveidot ostas infrastruktūru, kurā paredzēts uzbūvēt graudu, konteineru, kā arī ģenerālkravu pārkraušanas termināļus. Patlaban notiek projektēšana, bet jau 2020. gadā plānots sākt būvniecību, un projekta pirmo kārtu iecerēts nodot ekspluatācijā 2023. gadā.
Iezīmē divus scenārijus
Konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar vadošās starptautiskās transporta apdrošināšanas kompānijas TT Club veiktā pētījuma Drošā jaunā pasaule. Konteineru transports 2043. gadā galveno secinājumu par to, ka ostu un kuģniecības nozares nākotne būs digitāla un tas attiecīgi arī būtiski ietekmēs nozares spēlētāju ikdienu.
Pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 30 nozares līderu un ekspertu, kas visi ir pauduši absolūtu pārliecību, ka no četriem iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem, proti, digitālā atjaunošanās, digitālā sagrāve, trešais globalizācijas vilnis un starptautiskās tirdzniecības iznīkšana, visticamāk, realizēsies kāds no diviem iespējamiem digitālajiem scenārijiem.
Pētījuma autori atgādina, ka konteineru pārvadājumu nozare jau kopš 1950. gada pastāvīgi bijusi starptautiskās tirdzniecības paplašināšanās centrā. "Konteineru vienkāršība un modularitāte, kas komercializēta 1956. gadā, šo pārvadājumu veidu padarījusi par vienu no galvenajām kravu īpašnieku izvēlēm daudzu preču pārvadāšanai. Šodien ar konteineriem pārvadā 23% no kopējā kravu apjoma, kas tiek transportēti pa sauszemi un jūru. Turklāt ar konteineriem patlaban tiek pārvadāti gandrīz 100% ikdienas preču, piemēram, televizori, rotaļlietas un apģērbi," pausts pētījumā, norādot, ka tas ir nozīmīgs ieguvums nozares klientiem, jo preču pārvadāšanas reālās izmaksas ir samazinājušās.
Vienlaikus tiek piebilsts, ka konteiners kā izdevīga kravas pārvadājumu forma preču īpašniekiem ne vienmēr bijusi komerciāli rentabla arī pārvadājumu nozares dalībniekiem. Konteineru līnijpārvadātāju, konteineru termināļu operatoru, kā arī kravu ekspeditoru peļņu no šīs darbības jomas ir mazinājis kapitāla izmaksu pieaugums, tāpēc tikai dažiem atsevišķiem jomas pārstāvjiem izdevies rast iespējas ieguldīt ilgtermiņa investīcijas savā attīstībā un modernizācijā.
Mēģinot atbildēt uz jautājumu – vai nākotne nozarē būs citāda –, TT Club un McKinsey & Company pētījumā ekspertiem bija kopīgs viedoklis par vairākiem attīstības scenārijiem nākamajos 25 gados. Proti, maz ticams, ka nozares specifika mainīsies – visticamāk, arī tuvākajā nākotnē gan paši konteineri, gan to pārkraušanas termināļi un aprīkojums, gan arī kuģi īpaši nemainīsies un būs tādi paši, kādus tos esam pieraduši redzēt šodien.
Vienlaikus sagaidāms, ka tirdzniecības plūsmas un līdz ar to arī kravu transportēšanas maršruti un to noslodze kļūs līdzsvarotāki starp reģioniem, kā arī noteikti visā nozarē tiks aizvien plašāk izmantota procesu automatizācija un digitalizācija. Dažādi datu apstrādes un analītiskie pakalpojumi būtiski mainīs ražošanas uzņēmumus un to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, rezultātā nozares vadošie spēlētāji 2043. gadā var izskatīties ļoti atšķirīgi no mūsdienu vadošajām šīs jomas kompānijām – lai gan tie var būt arī tie paši spēlētāji vai tiem līdzīgi uzņēmumi, uzskata eksperti.
Analizējot nozares attīstības perspektīvas, eksperti akcentē vēl virkni nozīmīgu faktoru, kas var ietekmēt virzienu, kādā šis process notiek.
Pēc speciālistu domām, ostu un jūras pārvadājumu nozari ļoti tiešā mērā ietekmēs tas, cik lielā mērā pieaugs starptautiskās tirdzniecības apjomi, ko var ietekmēt gan globalizācijas tendences, gan tiešā veidā arī tirdzniecības politikas izmaiņas.
Tikpat liela ietekme uz nozares attīstību ir sagaidāma no tā, kā attīstīsies industrializācijas process Āzijas reģiona valstīs. Līdzās jau ierastajiem ekonomiskajiem un globālajiem faktoriem aizvien lielāku lomu arī ostu un kuģniecības nozares nākotnes scenārijos spēlē modernās tehnoloģijas – šajā gadījumā eksperti uzskata, ka transporta un loģistikas sektoru būtiski ietekmēs tas, kuros pasaules reģionos attīstīsies gan robotikas, gan 3D drukāšanas industrija, kas noteikti radīs korekcijas preču un izejvielu plūsmas apjomos un ģeogrāfijā.
Ostu un kuģniecības nozares attīstības scenārijus ietekmēs arī tas, kā mainīsies preču ražotāji, piemēram, kā mainīsies to mērogi, spēja elastīgi reaģēt uz pārmaiņām tirgos, iespējamā ražošanas sektora dalībnieku konsolidācija un savstarpējā integrācija. Nenoliedzami nozīmīgi faktori būs arī spēja nodrošināt augstu produktivitāti, prognozējamas un stabilas piegāžu ķēdes, kā arī ekoloģiskie aspekti, kas mūsdienu globālajā ekonomikā ieņem aizvien lielāku jomu praktiski visās nozarēs. Pēc ekspertu domām, tikpat nozīmīgs faktors nākotnes attīstības scenāriju virzienos ir e-komercijas jomai, kas pēdējos gados piedzīvo ievērojamu apjomu pieaugumu globālā līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot kravu transportēšanas un loģistikas jomu, arī ostas un jūras transportu.
To, ka nosacīti konservatīvajā kuģniecības un transporta pārvadājumu nozarē jau ir izstrādāti un darbojas digitālie tiešsaistes risinājumi, konferencē demonstrēja uzņēmumu ShipNEXT un Varamar Group pārstāvji. Kravu pārvadājumu nozarē jau šobrīd iespējams izmantot interneta veikaliem vai Uber taksometru pakalpojumiem līdzīgus tiešsaistes risinājumus.