"Jānis Stakens ir ārštata padomnieks, nesaņem atalgojumu. Viņš dod padomus jomā, kā darboties ar jēgu. Savukārt Ēriks Zaporožecs ir štata padomnieks, viņš ir saimniecisks cilvēks," Dienas Biznesam klāstījis Belēvičs. Stakens ir nekustamo īpašumu kompānijas New Europe valdes priekšsēdētājs, pirms tam daudzus gadus vadījis mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija. Savukārt Zaporožecs daudzus gadus strādājis atkritumu apsaimniekošanas jomā, šobrīd ir uzkopšanas, ēku uzturēšanas un ekspluatācijas SIA Tehhe valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks pastiprināti ir Eco Baltia grupa, liecina Lursoft informācija. Abi ministra padomnieki kopā ar Belēviču pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, izriet no Centrālās vēlēšanas komisijas informācijas.
Pētot, cik padomnieku ir citiem ministriem un kas šos amatus ieņem, aina ir ļoti dažāda, piemēram, zemkopības ministram Jānim Dūklavam ir tikai viens štata padomnieks – Artūrs Graudiņš, kurš konsultē sabiedrisko attiecību jautājumus -, bet ārštata padomnieku nav vispār. Tas skaidrojams ar to, ka ministrs, risinot būtiskas problēmas vai pieņemot lēmumu, konsultējas ar Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi, kurā darbojas pārstāvji no dažādām profesionālajām organizācijām - Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Jauno zemnieku kluba.
Tikai viens štata padomnieks – administratīvajos, finanšu un personāla politikas jautājumos - ir arī labklājības ministram Uldim Augulim, ārštata padomnieku viņam nav. Šo amatu ieņem Artūrs Neimanis.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam ir 12 padomnieki, no kuriem pieci ārštata un ministrijā atalgojumu nesaņem. Plašāks padomnieku loks ir vien premjerei Laimdotai Straujumai – 13 cilvēki, liecina Dienas Biznesa izpēte.
Dažāds ir ne vien padomnieku skaits ministrijās, bet arī viņu atalgojums, tiesa, to lielā mērā ietekmē darba stundas – nereti padomnieki strādā saīsinātu darba nedēļu. Lielākoties padomnieku algas svārstās no viena līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem eiro, piemēram, prezidenta kancelejā padomnieku algas pirms nodokļu nomaksas ir 2561 eiro. Ārštata padomnieki lielākoties atalgojumu nesaņem. Ministrijas gan min arī atsevišķus izņēmumus, piemēram, aizsardzības ministra ārštata padomniekam IT un starptautiskās drošības jautājumos Jānim Kažociņam bruto alga ir 996 eiro. Arī Kultūras ministrijā Dienas Biznesam atzīst – lai gan ārštata padomnieki mēnešalgu nesaņem, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem viņi var saņemt atlīdzību par konkrētiem uzdevumiem. Viena kalendārā mēneša ietvaros šāda atlīdzība ārštata padomniekam nav pārsniegusi 1400 eiro.
Izklāstu par visu ministru padomniekiem, uzdevumiem un atalgojumu lasiet otrdienas, 17.marta, avīzes Dienas Bizness 4. un 5. lappusē!