Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Minētie grozījumi vēl būtu jāskata Ministru kabinetā, bet gala lēmums par tiem būtu jāpieņem Saeimai.
Tomēr valdības komiteja šodien priekšlikumu nolēma nevirzīt izskatīšanai valdībā, aicinot puses vēlreiz apsēsties pie sarunu galda un izdiskutēt to.
KNAB norādīja, ka patlaban normatīvie akti neparedz aizliegumu valsts amatpersonām pēc tam, kad tās pārstāvējušas publiskas personas institūcijas intereses tiesā gūt ienākumus no personām, attiecībā pret kurām tās ir pārstāvējušas, tostarp gatavojušas dokumentus pārstāvībai publiskas personas intereses tiesā, vai ieņemt tajās amatus.
Tomēr ir konstatēti gadījumi, kad valsts amatpersona, kas pārstāv valsts intereses tiesvedībā pret privātpersonu, pēc amata pienākumu pildīšanas beigšanas tajā pašā tiesas procesā pārstāv otru pusi pret valsti.
KNAB ieskatā šāda situācija rada vairākus riskus. Piemēram, informācija, kas iegūta, pildot valsts amatpersonas pienākumus, var tikt izmantota pretējās puses interesēs, tostarp iestādes iekšējās informācijas un valsts izstrādātās pārstāvības stratēģijas un izvēlētās taktikas pārzināšana. Tāpat gadījumā, ja persona ir nodrošinājusi valsts interešu pārstāvību tiesā pret privātpersonu un tajā pašā strīdā nākamajā fāzē pārstāv privātpersonu pret valsti, pastāv risks, ka valsts amatpersona, vēl pildot savus pienākumus, rīkojas neatbilstoši valsts interesēm, nodrošinot nākamajam darba devējam vai darījumu partnerim labvēlīgu risinājumu.
Tāpēc ar likuma grozījumiem KNAB vēlas noteikt, ka valsts amatpersona trīs gadus pēc tam, kad tā pārstāvējusi publiskas personas institūcijas intereses vai sagatavojusi dokumentus šādas pārstāvības nodrošināšanai, aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību pieņemt jebkādu mantisku vai citāda veida labumu no konkrētās privātpersonas.
"Trīs gadu termiņa noteikšanas mērķis ir samazināt varbūtību, ka valsts amatpersona, kas piedalījusies prasības pieteikuma sagatavošanā pirmās instancei tiesai, varētu pārstāvēt otru pusi, tas ir, privātpersonu tajā pašā tiesas procesā, piemēram, kasācijas instances tiesā," skaidroja KNAB.
KNAB ieskatā pamatoti būtu noteikt, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai. Patlaban likums neparedz iestādi vai personu, kurai SAB direktoram būtu pienākums iesniegt deklarācijas. "Tādējādi veidojas situācija, ka vienai no valstī atbildīgajām amatpersonām nacionālās drošības un aizsardzības jautājumos netiek piemērots pilnvērtīgs pārbaudes mehānisms interešu konflikta novēršanas jomā," piebilda KNAB.
Tāpat likuma grozījumi paredz paplašina termina "radinieks" skaidrojumu, tajā iekļaujot svaiņus līdz pirmajai svainības pakāpei. Tāpat rosināts noteikt, ka valsts amatpersonas deklarācijas sadaļā pie informācijas par valsts amatpersonas radiniekiem būtu iekļaujama arī informācija par pusbrāļiem un pusmāsām.
Komentējot grozījumos iecerēto, ka valsts amatpersonai trīs gadus pēc tam, kad tā pārstāvējusi publiskas personas institūcijas intereses vai sagatavojusi dokumentus šādas pārstāvības nodrošināšanai, aizliegtu tieši vai ar citu personu starpniecību pieņemt jebkādu mantisku vai citāda veida labumu no konkrētās privātpersonas, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka šobrīd KNAB ar iesaistītajām pusēm ir izvērtējis, kā praktiski grozījumi var darboties un, iespējams, ir panākts labs kompromiss, tomēr diskusijas vēl notiek.
"Nav jautājums par to, vai šie grozījumi būs, bet jautājums ir par termiņu. Daļa saka, ka tas varētu būt divu gadu termiņš, citi, ka tie varētu būt trīs gadi. Jautājums, ko tu dari ar to informāciju, kā to izmanto," teica premjers.
Viņš pieminēja bijušo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani, kura nākusi no valsts pārvaldes un tagad ieņem AS Gaso valdes priekšsēdētājas amatu, paužot, ka "nav nekādas indikācijas, ka tāpēc valstij būtu jābūt lielās bailēs vai, ka viņa taisītos ļaunprātīgi izmantot valsts pārvaldē iegūtās zināšanas".
Mukabuks