Divi pacienti ar aizdomām par gripu arī tika hospitalizēti, un vēl viens pacients nonācis slimnīcā pēc gripas komplikācijām, kas izraisīja pneimoniju.
Arī Eiropas reģiona valstīs gripas intensitāte pakāpeniski pieaug, kopumā no visiem laboratorijā pārbaudītajiem paraugiem gripa konstatēta 24% gadījumu, bet pirms nedēļas šis rādītājs bija 8%.
Pagājušajā nedēļā par 17% pieaugusi arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām - vidēji Latvijā ar tām slimo 1033 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākā saslimstība reģistrēta Rīgā - 1340 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, Jūrmalā - 1234 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī Jēkabpilī, kur ar elpceļu vīrusiem inficējušies 1085 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Ņemot vērā, ko šonedēļ beidzies skolēnu brīvlaiks, tuvākajās nedēļās saslimstība ar gripu vēl varētu pieaugt, prognozēja Nikiforova.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam ir nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi. Tāpat gripas pacientam jādzer daudz šķidruma, bet medikamentu lietošana jāsaskaņo ar ārstu.
No elpceļu infekcijām iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus, kā arī personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Un arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.