Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.
Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.
Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (S).
Turpretī deputāti Atis Zakatistovs un Ainars Latkovskis (AP) atbalstītu obligāto vakcināciju sociālās aprūpes centros un veselības aprūpes iestādēs, ja arī Saeimas deputātiem vakcinācija tiktu noteikta kā obligāta.
Rancāns piedāvāja, ka tie pakalpojuma sniedzēji, kuri nevēlas vakcinēties, varētu pirms darba sākšanas nodot ātro antigēnu testu, lai nodrošinātu drošu pakalpojuma sniegšanu, taču Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka antigēnu ātrie testi ir droši tikai testēšanas brīdī, jo jau pēc pāris stundām persona var kļūt Covid-19 pozitīva un attiecīgi arī infekcioza.
Tomēr komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī ir politiska izšķiršanās un deputātu atbildība.
Latkovskis skaidroja, ka no 1.augusta Covid-19 testi Latvijā vairs nav par brīvu, ar izņēmumiem, kurus nosaka Ministru kabinets. Viņaprāt, Saeimas Juridiskajam birojam jāizdomā, vai likumā nepieciešams atrunāt, kurš sedz šo ātro antigēnu testu izmaksas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nosakot atsevišķām profesijām obligātu vakcināciju, parlamentāriešiem jāievēro vienlīdzības princips un arī obligāti jāvakcinējas.
Jaunās vienotības Saeimas frakcijas vadītājs pauda bažas par to, kā sabiedrība uz to skatīsies, ja deputāti liks veselības un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem vakcinēties, taču paši to nedarīs un varēs veikt testus. "Ja kaut kas deputātiem ir brīvāk atļauts, tad nevar citiem "piegriezt skrūves"," teica Latkovskis.
Rancāns piekrita, ka arī deputātiem vajadzētu noteikt obligātu vakcinēšanos, tomēr viņš norādīja, ka parlamentārieša darbs nav gluži mediķa vai sociālās aprūpes darbinieka darbs. Viņaprāt, šajā gadījumā konkrētās nozares netiks diskriminētas, jo abas esot ļoti specifiska un augsta riska grupa.
Komisijas loceklis Zakatistovs piebilda, ka par vakcīnām maksā valsts un, ja cilvēks nevēlas tās izmantot, tad viņam par savu naudu "jāpierāda, ka viņam ir tiesības pildīt savus darba pienākumus". Viņš arī piekrita Latkovskim, uzsverot, ka nosakot vakcināciju par obligātu citiem, tas pats jāattiecina uz deputātiem.
Pirms konceptuālā balsojuma Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) teica, ka nevar izslēgt, ka kāds medicīnas sektora darbinieks pametīs darbu, pieprasot sadarbspējīgu sertifikātu, tomēr sarunas ar veselības aprūpes vadību ļaujot domāt, ka tai nevajadzētu radīt "pilnīgu katastrofu" vai lielu darbinieku aizplūšanu.
Tāpat viņš atklāja, ka pirmo vakcīnu esot saņēmuši gandrīz 90% veselības aprūpes darbinieku, savukārt abas - virs 80%. Vislabākā vakcinācijas aptvere esot ārstu vidū, kam seko medicīnas mācas, taču mazāka aptvere esot specializētā un aprūpējošā personāla vidū.
Komisijai saistībā ar šo vēl būs jāizstrādā savs priekšlikums, par kuru jau nākamajā sēdē varētu balsot parlamentārieši.