Palīdz pārbaudīt pacietības mēru

Sūdzība Par policijas darbinieku rīcību un manas - cilvēka Latvijas Satversmes tiesības pārkāpšanu 2011. gada 6. maijā es iesniedzu ģenerālprokuroram sūdzību – „Par policijas darbinieku rīcību un manas - cilvēka Latvijas Satversmes tiesības pārkāpšanu” (skaties pielikumā). Atbildē uz manējo augstāk norādīto sūdzību, 2011. 10. jūnijā saņemu no vēstuli no policijas – „Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem” (skaties pielikumā). Pie dotās vēstules - atbildei vajag attiekties kritiski, jo tajā policijas tiesības un darbības ir liktas augstāk nekā Satversmes Cilvēka Tiesības un bez jebkuriem pamatojumiem ierobežo tas tiesības. Pēc ilgiem meklējumiem man kļuva pieejams Rīgas pilsētas izpildvaras dokuments – „RĪGAS PILSĒTAS IZPILDDIREKTORA RĪKOJUMS no 23.03.2011. Nr.49-ir Par satiksmi Pils laukumā 24.03.2011. pasākuma laikā” (skaties pielikumā). No šā Rīkojuma izriet, ka - Pils laukuma, pie ēkām Pils laukumā 2 un Pils laukumā 4. Rīgas pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi 24.03.2011.: aizliegs transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt 1.punktā minētajās vietās norādītajā laikā (izņemot operatīvo transportu), kā arī nepieciešamības gadījumā pieprasīs Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme" nodrošināt ar autoevakuatoriem un pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu. No šā Rīkojuma neizriet, ka policijai ir jāierobežo gājēju kustība, citiem vārdiem ierobežot Satversmes 97. pantu - tiesības brīvi pārvietoties. Citu cēloņu brīvības ierobežojumam, tādi kā lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību arī nebija. No tā secinu, ka policija ierobežojot manējo brīvību uz pārvietojumu darbojās pretlikumīgi un ar savējo pilnvaru pārsniegumu. -„- Tiesības brīvi pārvietoties konstitucionāli nostiprināta Satversmes 97. pantā. Šī brīvība tiek atzīta par vienu no personas pamattiesībām un demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Tiesības brīvi pārvietoties ir būtisks tiesiskas valsts funkcionēšanas priekšnosacījums. Tā kā Tiesības brīvi pārvietoties ir atzīta par konstitucionāla ranga vērtību, valsts varas pienākums ir nodrošināt šīs brīvības īstenošanu. Tiesības brīvi pārvietoties līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda brīvībai pieder pie būtiskākajām personas politiskajām tiesībām. Valsts var noteikt Tiesības brīvi pārvietoties īstenošanas kārtību un ierobežojumus. Tādā veidā valsts nodrošina attiecīgās pamattiesības izmantošanu, kā arī aizsargā citu personu tiesības un pārējās konstitucionālās vērtības. Attiecībā uz Tiesības brīvi pārvietoties ierobežošanu jāņem vērā, ka nav pieļaujama patvaļīga šo pamattiesību ierobežošana. Tās var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips. Satversmes 116.pants expressis verbis noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 97.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to Tiesības brīvi pārvietoties var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu svarīgu interešu, t.i., leģitīma mērķa labad un ir samērīgi (proporcionāli) ar šo mērķi. Tas nozīmē, ka valsts varas institūcijām vajadzētu pēc iespējas izvairīties no nevajadzīgiem Tiesības brīvi pārvietoties apgrūtinošiem ierobežojumiem. Ja pamattiesības ierobežojums tomēr ir nepieciešams, jāraugās, lai pamattiesības izmantošana netiek liegta vispār, bet ir realizējama, ievērojot nosacījumus, kas pilnā mērā varētu arī neatbilst ierobežotās personas sākotnējai iecerei. Valstij ir pozitīvs pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai Tiesības brīvi pārvietoties netiktu traucēti. Sabiedrības drošības vai citu cilvēku tiesību apdraudējuma iespējamība pati par sevi nevar liegt Tiesības brīvi pārvietoties izmantošanu. Apstāklis, ka ir iespējama vardarbīga vai pastāv ekstrēmistu ar vardarbīgiem nolūkiem iejaukšanās iespējamība, pats par sevi nevar atņemt šīs tiesības. Tiesības brīvi pārvietoties ierobežojums būtu attaisnojams tikai tad, ja konkrētajos apstākļos veicamie pasākumi apdraudējumu novēršanai būtu tik lieli un apjomīgi, ka to veikšana nebūtu saprātīga. Ievērojot iepriekš norādīto, tostarp Tiesības brīvi pārvietoties īpašo vērtību un nozīmi, pašvaldībai un policijai ir īpaši rūpīgi jāizvērtē, vai konkrētā tiesība konkrētos apstākļos ir ierobežojama. Izskatāmajā gadījumā strīds pēc būtības ir par to, vai Tiesības brīvi pārvietoties ierobežojums, aizliedzot man pārvietoties pa laukumu pie Rīgas Pili, ir samērīgs ar leģitīmo mērķi – sabiedrības drošības interesēm. Gribu atgādināt ka daudzi prokurori un tiesneši, iesniedzot 2011.gada 8.aprīlī Satversmes Tiesai konstitucionālo sūdzību, tajā minēja, ka – „66 Satversmes tiesa vairakkārt savos spriedumos ir norādījusi, ka, noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, ir jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo kā interpretācijas līdzeklis, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas. Un es ļoti gribu lai prokurori reaģētu uz likumu un konstitūciju tiesību pārkāpšanu, tāpat kā tas skartu tos pašus. Izejot no minēto un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 16. panta 3. daļu prasu veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu un pārbaudīt policijas faktisko rīcības likumību, sakarība arī Rīgas pilsētas izpilddirektora 2011.gada 23.marta rīkojumu Nr.49, kuri ierobežoja manas Satversmes Cilvēka tiesības 2011. gada 24. marta pie Rīgas pili.

Man ir lidziga situacija - Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē 12.05.2011. saņemta Jūsu sūdzība par VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka A.Bukēviča sniegto atbildi saistībā ar policijas darbinieku rīcību, ierobežojot brīvu pārvietošanos 24.03.2011. protesta akcijas pret „Latvenergo" jaunajiem tarifiem laikā. Pārbaudes laikā noskaidrots, ka minētās protesta akcijas laikā ap pīkst. 14.00 Pils laukumā, Rīgā uz laiku tika ierobežota gājēju kustība, kad akcijas organizētāju pārstāvji devās uz tikšanos pie Valsts Prezidenta. Personu leks, kas tikās ar Valsts Prezidentu, bija iepriekš saskaņots ar Valsts Prezidenta kanceleju, un brīvas pārvietošanās ierobežojums noteikts valsts augstāko amatpersonu interesēs. VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks V.Juniks pēc Jūsu pieprasījuma nosauca savus datus, kā arī paskaidroja, ka brīva pārvietošanās tiek ierobežota saskaņā ar likumu „Par policiju". Pārbaudē atzīts, ka policijas darbinieki, liedzot Jums minētajā laikā pārvietoties pa Pils laukumu, Rīgā, rīkojās saskaņā ar likuma „Par policiju" I2.panta 1.daļas 15.punktā noteiktajām policijas darbinieka tiesībām uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, ja to prasa sabiedrības drošības intereses, un pildīja likumā „Par policiju" 10.panta 1.daļas 1.punktā noteikto policijas darbinieka pienākumu nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, un policijas darbinieku rīcībā disciplīnas pārkāpumi nav konstatēti. Priekšnieks I.Ķuzis

Pareizi dara, kaut nu - enerģijas un laika iztērēts ne mazums. Bet ta sir vajadzīgs, lai kaut ko mainīt - katram pilsonims savas tiesības ir jāaizstāv. Pirms nepilna gada mani noštrāpēja ar 10 latiem, ka biju pārgājis tukšu ielu pie sarkanās gaismas. Kādas trīs reizes rakstīju uz dažādām policijas instancēm, process kopā ilga kādus trīs četrus mēnešus. Beigās izdevās piespiest samazināt sodu līdz 5 latiem, jutos kā uzvarējis valsti, bet nu - vairāk cīnīties gan nelikās vērts.

Man prieks par Tevi, Jāni!!! :)

Vispār interesanti. Es kaut kā esmu palikusi neredzama. Jēkaba ielā neviens mani nav turējis uz vello ..... Bet labi gan zināt likumus, tas gan. Tikai domāju, cik abnormāli demokrātiska ir mūsu valstiņa. Krievijā par šada tipa objektu apsardzi neviens velobraucējs neiedomātos pat iepīkstēties. Tur visi turas pa lielu gabalu un apsardze nemaz neielaižas pārrunās, bet ja kādam ienāk prātā skaidroties ar apsardzi, tad tas viņam beidzas silkti. Tur arī pie privātiem objektiem tas pats notiktu.

Ļoti labi izcīnīts, be rakstā varēja pateikt, kāpēc īsti tad tur gar Saeimu DRĪKST braukt ar velosipēdu, gan pa ceļu, gan pa ietvi?

J: Bērziņa kungs, vai jūs varētu pateikt, - cik ir pulkstenis ? A: Vāa,vēe,vēe,vāa - es? J: Jā, jūs. Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis. A: Ja jūs man tagad paprasītu, es, ēe, es, jūs nedomājiet. Jūs nedomājiet, ka es te tā no malas vien esmu. Tur man tā pieredze ir, ē,e un es zinu iekšējās procedūras... J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis? A: Vaa, vēe, labi. Es jums pateikšu tā: ja man šo jautājumu uzdod, tad tur jāskatās no abām pusēm. J: Jautājums ir vienkāršs: sakiet lūdzu vai jums ir pulkstenis ? A: Ēe, es jums saku, es nesaprotu. Ja es būtu bijis klāt, kā es visu to saprotu. J: Tātad jums nav pulksteņa ? A: Es to tā nē-nea,nā ne- neteicu. Jūs nepārprotiet lūdzu mani. J: Labi, tad sakiet lūdzu - vai jums ir pulkstenis? A: Es jums saku, tur jāskatās no āa, ē, bēe no abām busēm, bet šis jautājums! ,, tur tā viennozīmīgi nevar pateikt. K,k, ko, kā, - kā to saprast? Protams tur ir morāle apakšā, tapēc tur tā viennozīmīgi nevar pateikt. J: Jūs netaisnojieties, mums interesē tikai vienkāršs jautājums, - cik ir pulkstenis? A: Es nemaz neattaisnojos, jūs jau nedomājiet. Man ir pieredze šajos jautājumos. J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis? A: Man liekas tas viss ir joocīigi, - to jau neviens nēvar pateikt, ja cilvēki pasaka spēles sākumā es darīšu tā, lai gan zinot, ka tur, pašlaik ir 2 kandidāti, - es nezinu cik būs vakarā, to jau neviens nevar pateikt. J: Labi, tad sakiet lūdzu - jums ir pulkstenis? A: Es nepiedalos, tas, tas viss ir jocīgi, es nevaru pateikt. J: Labi, paldies un lai jums veicas..

un tagad vajadzētu vēl pierādīt ,ka vara Latvijā pieder tautai !

hm..mani gan ar vellosipeedu jeekaba ielaa neviens nav aptureejis un staastiijis, ka nedriikst braukt.. bet tgd zinaas ko teikt, ja nu kaads izdomaa pamaaciit :)

mediju eksperts mana d!rsa

Te skaidri redzams, ka Tiesu Vara Latvijā ir FIKCIJA un pastāv, uzturot sevi pašu, nevis veicot pamatfunkciju. Paskaties kāda tiesa ir ASV - kāds ātrums, kāds respekts! Un šis ir viens no dažiem galvenajiem Valsts pamatiem!!!

BRAVOOO !! Apsveicu, Jāni ! Sadod tiem birokrātiem- stulbajām āmurgalvām, TAUTAS nervu bendētājiem , ;istenībā- uzpūtīgiem kretīneļiem !

BRAVOOO !! Apsveicu, Jāni ! Sadod tiem birokrātiem- stulbajām āmurgalvām, TAUTAS nervu bendētājiem , ;istenībā- uzpūtīgiem kretīneļiem !

es arī braukāju arriteni regulāri gar šo cūku māju un starp citu kādus piecus gadus atpakaļ man arī lūdzu nokāpt no riteņa tā paša iemesla dēļ. :D es protams nekasījos, jo todien biju labā omā. :D redz kā doma'ju, ka tajā gadā vairāki simti tika "nomesti" no riteņa, jo redz varot kāda resno vēderu aizķert un tad būtu skāde. :) tik tie kungi aizmirsa, ka Vecrīgā priekšroka vispirms ir gājējam, tad velopisēdistam un tikai tad ma''sinām. kaut vai šādu prioritāti vajag ievērot.

es arī iešu līdz galam savā lietā