Vīrietis nokrita uz trolejbusa vadiem un notikuma vietā mira. Šo video materiālu pēc tam pārpublicēja arī vairāki citi interneta ziņu portāli. Žurnālistu asociācijā domas dalās - viena daļa uzskata, ka lēcienu nevajadzēja rādīt no sākuma līdz beigām, taču mazākumā ir tie, kas domā, ka to nevajadzēja rādīt vispār, portālam Diena.lv sacīja I. Spriņģe. Domājot gan par ētisko pusi, gan cilvēka radiniekiem, pieļaujami būtu rādīt lēcienu līdz nokrišanas brīdim, taču pašas beigas demonstrēt nevajadzētu, sacīja I. Spriņģe. Mūsdienās medijos, tai skaitā Youtube, ir pieejami ļoti daudz šausminošu skatu, tāpēc būtu pārspīlēti nerādīt šādus sižetus vispār, skaidroja asociācijas vadītāja. "Mūsdienu pasaule ir tāda, ka rāda ļoti daudzas lietas. Tas būtu nepieņemami, ja beigās rādītu sašķīdušu ķermeni vai mirstīgās atliekas, tas būtu neētiski. Taču nerādīt būtu pārspīlēti," uzskata I. Spriņģe.Tāpat viņa sacīja, ka svarīgs ir konteksts, kādā sižets tiek rādīts. Ja to parāda ziņās, tas ir pieņemami, saka LŽA vadītāja, taču šādus video materiālus nevajadzētu ievietot ziņu pašreklāmās vai ziņu ievadā.LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts portālam Diena.lv sacīja, ka pamatojums šāda video materiāla demonstrēšanai bijusi vēlme ļoti asā un akcentējošā formā norādīt uz ārkārtīgi svarīgu problēmu Latvijas sabiedrībā. "Pirmkārt, uz to, ka šajā vietā, kas jau ir kļuvusi leģendāra, vēl arvien ir iespējams uzkāpt fiziski spēcīgiem cilvēkiem. Otrs ir tas, ka tas parāda arī diskusiju par cilvēka vājumu un spēku, par to, ka ir tādi cilvēki," sacīja Dz. Kolāts. Šāda veida kadri, norāda Dz. Kolāts, ir sensacionāli un rada diskusijas. Līdzīgas diskusijas bijušas arī LTV Ziņu dienestā - vai video materiālu rādīt, vai apstādināt kadru leciena brīdī un tamlīdzīgi, skaidroja Dz. Kolāts. "Kas attiecas par otru pusi, par tiem apstākļiem, kā tas tika parādīts, tad kolēģis Krauze ārkārtīgi uzsvēra to, kā to prasa likums un ētikas kodekss, ka nākamie kadri būs ārkārtīgi nepatīkami," sacīja Ziņu dienesta vadītājs.Tāpat viņš uzsvēra, ka video materiālā tika parādīts tikai leciens, nevis piezemēšanās un viss nepatīkamais, kas tur varēja būt redzams. “Bija lidojums. Tas, protams, var izraisīt pretrunīgas reakcijas, bet šajā gadījumā bija brīdinājums, manuprāt, pat divreiz – gan Krauze, gan kolēģis Miroslavs, kas tur bija klāt, jau sižetā par to teica. Tomēr šie beidzamie fatālie metri un viss, kas notika pēc tam, netika parādīts,” uzsvēra Dz. Kolāts.
Konkrētā notikuma atspoguļojums pārsteidzis arī dažus Radio SWH un Radio101 klausītājus. Kā portālam Diena.lv pastāstīja kāds Radio101 klausītājs, ēterā, neilgi pirms vīrietis noleca no tilta smailes, viņš tika nosaukts par “debīliķi, kurš tūlīt izsmērēsies”. Taču kā portālam Diena.lv uzsvēra Radio101 pārstāve Nora Zeibote, šo frāzi izteicis kāds no klausītājiem un Radio101 nenodarbojas ar savu klausītāju cenzēšanu.
“Protams, klausītāji zvanīja un izteica savas emocijas un tas bija tādā tautas valodā. Mēs necenzējam savus klausītājus. Ja jūs Facebook un Twitter palasījāt, tad tie cilvēki, kas netika mājās bija sašutuši. Tas viss izskanēja ēterā. Uzskatu, ka mūsu radio cilvēku reakcija bija pieņemama un tas viss bija normās,” sacīja N. Zeibote.
Savukārt Radio SWH klausītājus izbrīnījis, ka neilgi pirms nelaimes, ēterā tika citēts radio ziņu cilvēka Jāņa Tereško tvīts: “Nebūtu slikti, ja tam Vanšu tiltā kāpējam paslīdētu kāja un viņš nokristu uz foto radara kastes. Satiksme uzreiz kļūtu raitāka.”
Kā portālam Diena.lv stāstīja radio ētera balss Artis Dvarionas, kurš tajā brīdī bijis studijā, šo tvītu nolasījis viņa kolēģis Ainārs Rutkēvičs. A. Dvarionas uzsvēra, ka tas noticis pirms vēl šis cilvēks gājis bojā un tobrīd viņu uzdevums bijis sekot līdzi notiekošajam un maksimāli informēt sabiedrību gan par satiksmi, gan visu apkārt notiekošo. “Tas ir radio stacijas tiešais pienākums - informēt maksimāli ātri, par visu, kas no šīs tēmas izriet. Tas ir dzīvs radio, tā tas notiek,” sacīja A. Dvarionas.
(papildināts ar pēdējām 5 rindkopām)