Kā informē airBaltic, jaunais aviokompānijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs amata pienākumus sāks pildīt no 1.novembra.
"Es ļoti priecājos, ka būšu airBaltic komandā. Aviosabiedrībai ir ļoti spēcīgs zīmols, un tas ir enerģisks, inovatīvs uzņēmums. Mans uzdevums būs izveidot skaidru struktūru, kādas šobrīd trūkst. Es ieviesīšu korporatīvu pārvaldību, lai panāktu finansiāli pozitīvu aviosabiedrības darbību," aviokompānijas paziņojumā citēts Gauss.
airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins žurnālistiem pēc padomes sēdes pastāstīja, ka lēmums par Gausa iecelšanu aviokompānijas vadībā pieņemts vienbalsīgi.
Līgums ar Gausu noslēgts uz 12 mēnešiem ar iespēju lauzt līgumu, par to brīdinot mēnesi iepriekš.
Lūgts vērtēt Gausa iepriekšējo darba pieredzi Ungārijas aviokompānijā Malev, Kiršteins sacīja, ka jaunais airBaltic vadītājs pats varēšot skaidrot problēmas Malev. Tomēr, pēc Kiršteina rīcībā esošās informācijas, šī Ungārijas aviokompānija lēnām atgriežoties normālā finanšu situācijā un šogad pat iespējama neliela peļņa.
Kiršteins arī norādīja, ka, lai izvēlētos jauno airBaltic prezidentu, piesaistīta profesionāla personāla atlases kompānija. Atlasē ņemti vērā nevis viens vai divi kritēriji, bet daudzi, un pēc tiem Gauss izrādījies labākais.
Akcionāru līgums nodrošināšot, ka jaunais airBaltic vadītājs vienpersoniski nevarēs pieņemt lēmumus. Visi lēmumi būs jāpieņem valdē kolektīvi. Tas esot būtiski, jo aviokompānijā tuvākajā nākotnē tikšot ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu.
Kiršteins arī apstiprināja, ka viens no galvenajiem Gausa uzdevumiem būs kompānijas reorganizācija un caurspīdīgas pārvaldes izveide.
Gausa alga būs 19 500 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas ir mazāk nekā iepriekšējā vadītāja Bertolta Flika atalgojums, kas sasniedza 26 000 latu mēnesī.
Karjeru Gauss sāka 1992.gadā kā Boeing 737 pilots, treniņu vadītājs un eksaminētājs kompānijā Dba Luftfahrtgesellschaft. No 1995.gada pārņēmis kompānijas menedžmenta funkcijas, bijis arī operatīvās darbības vadītājs un virszemes pakalpojumu departamenta vadītājs, bet no 2004. līdz 2007.gada bija lidsabiedrības vadītājs.
Vācietis Gauss iepriekš vadīja Malev, kuras nākotne patlaban ir neskaidra, jo, kā vēsta Ungārijas masu mediji, valsts nākamā gada budžetā neesot ieplānojusi finanšu palīdzības sniegšanu aviokompānijai. Tas nozīmējot, ka lidsabiedrība tiks pārdota vai arī tā varētu bankrotēt.
Malev Gauss vadīja divus gadus, pirms tam divus gadus viņš vadīja kompāniju Cirrus Airlines, bet vēl pirms tam - Vācijas lidsabiedrību Dba Luftfahrtgesellschaft, kur no pilota kļuva par lidsabiedrības vadītāju.
airBaltic valdē vēl darbojas aviokompānijas operāciju vadības direktore Laila Odiņa un bijušais investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs.
Valsts akcionāru intereses padomē pārstāv Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Gints Kiršteins, Raitis Tukāns, Niks Bulmanis, kuri jau iepriekš darbojušies airBaltic padomē, kā arī Karls Ginters Solingers, kurš iepriekš ilgstoši darbojies airBaltic un arī aviokompānijā SAS. Solingeram joprojām pieder viena airBaltic akcija. Savukārt privātos akcionārus pārstāvēja Latvijas Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Krievijas pilsonis finansists Andrejs Kutasins.
Kā ziņots, ilggadējais lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks amatu pameta pēc ilgstošām aviokompānijas akcionāru nesaskaņām.
(ziņa papildināta ar informāciju par Gausa algu)