"Kam vēl to naudu tērēt? Ja cilvēkiem reāli tā nauda ir vajadzīga, lai viņi varētu izdzīvot, tad kam vēl tad vajadzētu pilsētai tērēt naudu un ko darīt… Mēs tērējam naudu sociālajiem pabalstiem, tai skaitā, sabiedriskais transports, visas atlaižu sistēmas ir sociālais projekts un mēs tērējam naudu skolu un bērnudārzu remontiem. Pareizi. Nekam citam, kaut kādām nacionālajām bibliotēkām vai citiem stulbiem projektiem mēs netērējam un netērēsim," sacīja N. Ušakovs.
Lūgts komentēt savus izteikumus šī rīta intervijā, N. Ušakovs uzsvēra, ka šāda veida celtni iespējams uzcelt daudz lētākā veidā. "Es nesen biju Amsterdamā, kur absolūti jauna un ļoti moderna bibliotēka ar visu aprīkojumu izmaksāja apmēram divreiz mazāk nekā izmaksās Gaismas pils. Tieši tāpēc es uzskatu, ka iztērēt ap 130 miljoniem Nacionālās bibliotēkas jaunai ēkai krīzes apstākļos ir stulbs projekts," portālam Diena.lv sacīja Rīgas mērs.
Viņš norādīja, ka loģiskāk būtu renovēt lauku bibliotēkas, sagādājot tām jaunu aprīkojumu, kā arī izteica kritisku piezīmi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas izskatu.
Pretējās domās ir bijušās kultūras ministres Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un Inguna Rībena (Vienotība). "Nacionālā bibliotēka iespējams nav vajadzīga Nilam Ušakovam, bet tā ir vajadzīga izglītotai un pašapzinīgai Latvijas tautai. Šādi komentāri liecina par inteliģences trūkumu, kā arī par aprobežotām zināšanām par to, ar ko nodarbojas Rīgas dome. Tas ir nacionālā līmeņa projekts, finansēts no valsts līdzekļiem, kas sekmīgi attīstās, būvniecība būs pabeigta pēc gada un tas būs brīnišķīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem," sacīja S. Ēlerte.
Līdzīgās domās ir arī I. Rībena, kura uzskata, ka N. Ušakova atbilde bijusi vieglprātīga. "Tā ir nobiedruša politiķa vieglprātīga atbilde. Tādam politiķim ar viņa rūdījumu un stāžu diez vai tādas atbildes pieklātos sniegt," pauda I. Rībena.
Savukārt jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL!-TB/LNNK) neizsaka nosodījumu par N.Ušakova izteikumiem, gluži pretēji -, ņemot vērā, ka Rīgas mērs līdz šim nav bijis uzaicināts apmeklēt bibliotēku, Ž. Jaunzeme-Grende cer kopā turp doties.
"Investīcijas kultūras infrastruktūrā ir ieguldījums ar ļoti plašu atdevi – vai tas būtu teātris, muzejs, koncertzāle vai bibliotēka, ap kultūras celtnēm – kā atjaunotām, tā no jauna būvētām – attīstās plaša radošā telpa, pilsēta iegūst sakoptu vidi, kurā ceļas īpašumu vērtība. Efekts ir daudz plašāks par katras konkrētās kultūras celtnes tiešo funkciju," portālam Diena.lv komentēja Ž.Jaunzeme-Grende.
Viņasprāt, Kultūras ministrija un Rīgas dome līdz šim ir veiksmīgi sadarbojušās kultūras būvju atjaunošanā un rekonstrukcijā – pirms gada pēc rekonstrukcijas tika atklāta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ēka, drīz sāksies rekonstrukcija Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja ēkā, kā arī ir parakstīts līgums par kultūras nama Ziemeļblāzma atjaunošanu un tiek plānota Kongresu nama pārbūve.
"Šie ir daži piemēri, kas apliecina savstarpēju ieinteresētību mērķtiecīgās ilgtermiņa investīcijās, kāda ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūve. Kad mūsu jaunā bibliotēka būs uzcelta un sākusi pilnvērtīgi darboties, izmantojot visas no jauna iegūtās iespējas, tā kļūs gan par Latvijas un tās galvaspilsētas simbolu, gan pievienoto vērtību," skaidroja Ž.Jaunzeme-Grende.
Kultūras ministrei nav šaubu, ka Rīgas mērs N. Ušakovs, būdams pietiekami pieredzējis politiķis un pilsētas saimnieks, ļoti labi izprot kultūras būvju pievienoto vērtību. Mēra šīsdienas izteikums, iespējams, bijis nepārdomāts, taču būtiski ir raudzīties uz līdzšinējo un esošo sadarbību, kam ministres minētie piemēri ir acīmredzami, kā arī novērtēt kopīgos ieguvumus nākotnē, Dienai.lv norādīja Ž.Jaunzeme-Grende.
(ziņa papildināta ar kultūras ministres viedokli pēdējā rindkopā)