Konkrēta nepieciešamā summa pagaidām netiek nosaukta, tomēr, pēc iesaistītā finanšu konsultanta Prudentia aplēsēm, kopējā ieguldījuma summa sasniegs 50 līdz 70 miljonus latu. Kompānijas akcionāriem tā būs jāiemaksā proporcionāli akciju sadalījumam.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) žurnālistiem atzina, ka abu lidsabiedrības akcionāru starpā panākta vienprātība un, iespējams, jau šīs nedēļas laikā varētu būt vienošanās par airBaltic vadības maiņu. Vienlaikus šo jautājumu varētu virzīt ar akcionāru līguma izmaiņām,
piemēram, lidsabiedrības valdes sastāva palielināšanu no viena līdz trim
locekļiem un citiem nosacījumiem.
Ministrs atklāja, ka šim amatam līdzšinējā vadītāja Bertolta Flika vietā esot uzrunāts iespējamais kandidāts, kuram ir atbilstoša pieredze un kas ir atzinīgi novērtēts un ar pieredzi avio nozarē, kā arī liela uzņēmuma vadībā.
Augulis uzsvēra, ka akcionāri ir gatavi sarunām par vadības maiņu, lai "process ar pamatkapitāla palielināšanu virzās uz priekšu", un norādīja, ka Fliks nav vienīgais akcionārs airBaltic.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra, ka pamatkapitāla palielināšana proporcionāli abiem akcionāriem esot prioritārais virziens, pie kura tiekot strādāts. Līdz ar to ir atmests otrs iepriekš valdības vērtētais variants, ka valsts uzņēmums iegādātos visas uzņēmuma akcijas.
Kolīdz būs panāktas visas nepieciešamās vienošanās, Finanšu ministrijai tiks dots uzdevums sākt darbu pie šā gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas. Premjers gan atzina, ka optimistiskajā variantā budžeta grozījumu sagatavošana un pieņemšana var prasīt divus mēnešus, bet situācijā pie "atlaistas Saeimas" var būt nepieciešams arī ilgāks laiks. Tāpēc Finanšu ministrijai dots uzdevumus arī izvērtēt iespējamos īstermiņa risinājumus aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai.
Pēc Dombrovska teiktā, veicot budžeta grozījumus, tieši šogad būs jānodrošina proporcionāli lielākais finansējuma apjoms, kas būs nepieciešams lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Šāds lēmums arī vēl būs jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Savukārt Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš apliecināja, ka pēc pamatkapitāla palielināšanas airBaltic nāksies domāt par izdevumu sabalansēšanu, nerentablo reisu darbības pārskatīšanu un, iespējams, arī darbinieku skaita pārskatīšanu.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits norādīja, ka šis valdības lēmums ir solis pareizajā virzienā. Situācijā, kas izveidojusies, būtiski bijis palielināt pamatkapitālu, un arī gala lēmumu airBaltic jautājumā valdībai vajadzētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, jo vilcināšanās rada zaudējumus.
Viņš sagaidot, ka kopā ar galīgo lēmumu būs izmaiņas arī akcionāru līgumā, lai būtu iespēja sekot kompānijas naudas plūsmām un fiksēt zaudējumus, ja tādi radušies.
Linkaits uzsver, ka tas, vai Fliks personīgi vada uzņēmumu vai pastarpināti, esot tehnisks jautājums, jo viņam pieder puse no privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas daļām. Kā stratēģiskais menedžeris Fliks esot darbojies labi, jo viņš veiksmīgi fiksējis izmaiņas tirgū. Taktiskā darbība neesot ļāvusi Flikam koncentrēties uz stratēģisko plānošanu.
Ja jaunais vadītājs tikšot iecelts, vienojoties abiem akcionāriem, tas būs profesionālis ar starptautisku pieredzi aviācijas sektorā, uzskata eksperts. Esot būtiski, lai jaunajam vadītājam nebūtu saiknes ar Latvijas politiķiem.
Arī BAS kreditora AS Latvijas Krājbanka prezidents Ivars Priedītis atzina, ka valdības lēmums par proporcionālu valsts un BAS dalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā ir vērtējams pozitīvi.
"Vissliktākais risinājums būtu nedarīt neko, bet tagad ir skaidrs, ka kaut kas notiks, būs attīstība. Ja valdība neko nedarītu, skaidrs, ka tas pasākums beigtos, jo kompānijas pamatkapitāls ir ļoti mazs un to ir nepieciešams palielināt biznesa attīstībai," uzsvēra Priedītis.
Tikmēr airBaltic atcēlis rītdien, 7.septembrī, Vācijā plānoto preses konferenci, kurā bija plānojis piedalīties Fliks.
Jau ziņots, ka 23.augustā valdība nolēma piedalīties airBaltic glābšanā.
Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja airBaltic iepriekš saņēma akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu. Līdz ar to, lai saglabātu līdzšinējo akciju sadalījumu aviokompānijā, valstij pamatkapitāla palielināšanā būtu jāiegulda 33,5 miljoni latu.
Laikraksts Diena aprēķinājis, ka, pārņemot airBaltic, valstij var nākties ieguldīt ap 170 miljoniem latu. Tas ir kopējais valsts ieguldījums, izpērkot otra akcionāra - Baltijas Aviācijas sistēmu - akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus lidsabiedrībā.
2010.gadā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Pēdējo sešu gadu laikā airBaltic strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem.
Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka ir jāapzinās, ka valsts budžeta līdzekļu pamatkapitāla palielināšana airBaltic būtiski palielinās valsts budžeta deficītu un radīs vajadzību veikt papildu fiskālo konsolidāciju valsts budžetā. FM ieskatā, Satiksmes ministrijai uz airBaltic pamatkapitāla palielināšanu no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāskatās kompleksi, proti, novērtējot arī ietekmi uz lidostas Rīga turpmāko attīstību.