Pirms gājiena pie Liepājas Latviešu biedrības nama sanākušos uzrunāja Karostas tilta atjaunošanas rīkotāji, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji, būvuzņēmēju pārstāvji un grāmatas par Karostas tiltu autors Aigars Štāls.
Latvijā
šis ir vienīgais ar īpašu mehānismu, kas ļauj izgriezt tilta
konstrukcijas tā, lai atvērtu kuģu ceļu pa Karostas kanālu. Pirms trim
gadiem ar Gruzijas karogu peldošais tankkuģis Anna stūres iekārtas
bojājuma dēļ ietriecās tilta ziemeļu daļas balstā un to sadragāja.
Pēc Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pasūtījuma jau
2001.gadā tika izstrādāts tilta atjaunošanas tehniskais projekts, bet
darbus atlika finansējuma trūkuma dēļ. 2006.gada avārijas radītie
bojājumi vairs neļāva remontu atlikt. "Pēc šādas rekonstrukcijas tas
var droši kalpot nākamos simt gadus," atzina rekonstrukcijas darbu
veicēja Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albins Jasaitis. Tilta
atjaunošana kopā izmaksājusi 6,6 miljonus eiro (bez PVN), tika
piesaistīti arī ES Kohēzijas fonda līdzekļi un valsts budžeta
finansējums.
Jau tūlīt pēc negadījuma līdz pat tilta rekonstrukcijas darbu
noslēgumam visiem notikumiem ar fotoaparātu līdzi sekojis Liepājas
domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Fotomateriāli
rosinājuši izpētīt tilta vēsturi, un rezultātā tapusi grāmata.
"Karostas tilts, dzelzs tilts, izgriežamais tilts, gaisa tilts, kanāla
tilts, Aleksandra tilts, Tosmares tilts — daudz un dažādi tilts saukts.
Tas ir objekts, kas saista gan pagātni ar tagadni un nākotni, gan
dažādus notikumus un laikmetus," stāsta A.Štāls.
Pagājušā gadsimta sākumā Karostas tiltu projektēja un uzbūvēja, lai
savienotu Aleksandra III vārdā nosaukto kara ostu ar Liepāju un reizē
arī slēgtu iespēju nepiederošām personām nokļūt militārajā objektā.
Sākumā tilta izgriešanas mehānisms bijis darbināms ar roku spēku. Tilts
cietis Pirmā pasaules karā, pēc tam daļēji atjaunots. 1926.gada nogalē
to sapostīja norvēģu tvaikonis Narne, un turpmākajos gados notika
vērienīgi atjaunošanas darbi, pēc kuriem tilta mehānismu sāka darbināt
ar elektromotoru. Tilts cietis no bombardēšanas arī Otrā pasaules kara
beigās. Mainoties dažādām varām, Karosta vienmēr bijusi militārs
objekts, tādēļ kustību pār tiltu visu diennakti kontrolējis
sargpostenis, un tikai pēc neatkarības atjaunošanas Karosta kļuva par
vienu no Liepājas pilsētas daļām.
Tilta atklāšanas svētkus piektdien ievadīs A.Štāla grāmatas atvēršana
Rožu laukumā. Nākamnedēļ apskatāma tirdzniecības centrā Ostmala
iekārtota fotoizstāde, kur skatāmas divdesmit lielformāta fotogrāfijas,
no kurām daļa atrodama arī grāmatā.
(papildināta ar pirmajām divām rindkopām)