Viņa stāstīja, ka 28.septembrī UR saņēma iesniegumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Komercreģistrā saskaņā ar Rīgas rajona tiesas tās pašas dienas lēmumu par prasības nodrošināšanu.
Neskatoties uz UR apgalvojumiem, ka Komercreģistrā nevarēs veikt ierakstus par airBaltic pamatkapitāla palielinājumu, Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka tiks rasts risinājums minētajam tiesvedības jautājumam.
Kā skaidroja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds, "patlaban noris intensīvs darbs, strādājot un sagatavojot vienošanās projektu starp valsti un airBaltic mazākuma akcionāru, kurā būs rasts risinājums minētajam tiesvedības jautājumam".
Plašākus komentārus ministrija pagaidām nesniedz.
Savukārt vakar, 29.septembrī, valsts notārs pieņēma lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu, kā rezultātā tika piemērota aizlieguma atzīme Komercreģistrā veikt ierakstus par airBaltic pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu.
Tā kā noteikts aizliegums izdarīt ierakstus Komercreģistrā par pamatkapitāla palielināšanu, nekādas darbības, kas saistītas ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, UR nedrīkst veikt.
Tāpat Vismane apliecināja, ka UR nav saņemti precizēti dokumenti no airBaltic , kuros būtu norādīts, ka sabiedrība vēlas veikt izmaiņas saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu.
Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 28.sptembrī pieņēmusi izskatīšanai Satiksmes ministrijas (SM) prasības pieteikumu pret airBaltic un tās vadītāju Bertoltu Fliku. Ministrija šajā prasībā lūgusi noteikt aizliegumu rīkoties ar lidsabiedrības 59 110 akcijām, par kurām pastāv juridiskas neskaidrības un kuras Fliks pārdeva par desmit miljoniem eiro (septiņiem miljoniem latu).
Šā gada 8.septembrī Uzņēmumu reģistrs (UR) saņēmis airBaltic pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu Komercreģistrā, tomēr tajā esošo nepilnību dēļ valsts notārs nolēmis izmaiņu reģistrēšanu atlikt.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē, kas notika 29.septembrī, izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā.
airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags informēja, ka aviosabiedrības akcionāri sapulcē vienojušies līdz svētdienai pabeigt vienoties par tehniskajām detaļām, lai Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
Valdība 27.septembrī slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, ja airBaltic mazākuma akcionāri, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, izpildītu valdības izvirzītos nosacījumus.
Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
(ziņa papildināta ar SM viedokli)