Lai apspriešana būtu notikusi, tajā jāpiedalās 30% no pilngadīgajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, tas ir, aptuveni 1300 cilvēku, pastāstīja Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne (TP). Viņa plašākus komentārus par notikušo nesniedza, jo domes sēde vēl turpinās, taču atzina, ka «mums te iet karsti».
Alojas novada dome lēma par publiskās apspriešanas sākšanu, jo bija saņemts iesniegums ar 405 iedzīvotāju parakstiem, kas ir vairāk nekā 5% no novada iedzīvotājiem. Iesniegumā bija teikts, ka Staicele Alojas novadam pievienota piespiedu kārtā un savstarpējie strīdi sākušies jau novada izveidošanas laikā, bet tagad tie turpinoties.
Var jau būt, ka viss ar laiku sakārtotos, bet šobrīd iestādēm strādāt ir neērti – visus dokumentus apstiprināt jābrauc uz Aloju par savu naudu, jo transportu pašvaldība nenodrošina, stāsta Staiceles lībiešu muzeja Pivālind direktore Indra Jaunzeme. Viņa ir viena no iesnieguma parakstītājām.
Cilvēki nav savstarpēji naidīgi, tomēr ir pieraduši dzīvot atšķirīgi, katras pislētas iedzīvotāji ir sevī ierāvušies. «Pašā saknē ir tā, ka staicelieši ar alojiešiem neiet kopā,» stāsta Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane. Viņa domā, ka izdosies savākt vajadzīgos 1300 parakstus, jo alojieši gribot no Staiceles tikt vaļā un uz visu, kas notiek Staicelē, raugoties ar neuzticību un aizdomām.
Iepriekš novada vadība un deputāti tikās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem. Šis ir otrais gadījums, kad publiskās apspriešanas ceļā tiek lemts par kāda novada sadalīšanu nesaskaņu dēļ. Jau vēstīts, ka Rojas novada dome nobalsoja par Mērsraga atdalīšanos, kaut arī publiskā apspriešana beidzās bez rezultātiem, jo tajā piedalījās nepietiekams iedzīvotāju skaits.
(papildināta no 4.rindkopas)