"Šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā. Esoša informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Tas ir par miljardu jeb 58% vairāk kā iepriekšējo septiņu gadu laikā. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus. Arī tas dod iespēju padarīt mūsu zemniekus konkurētspējīgākus," saka Kalniete.
Vakarnakt panāktā vienošanās palielinās lauksaimniecības budžeta maksājumus Baltijas valstīm. Vienlaikus precīzas palielinājuma summas vēl nav zināmas. EP Preses dienestā portālu Diena.lv informēja, ka jaunā, reformētā lauksaimniecības politika no 2014.gada paredzēs taisnīgāku lauksaimniecības un lauku attīstības līdzekļu sadalījumu, ievieššot jaunu tiešmaksājumu aprēķinu formulu un izlīdzinot arī lauku attīstības līdzekļu sadalījumu. Tādējādi dalībvalstu, kas līdz ššim saņēma ievērojami lielākus lauksaimniecības budžeta maksājumus nekā citas, budžetus proporcionāli samazinās, tos savukārt palielinot dalībvalstīm, tostarp arī trīs Baltijas valstīm, kas līdz ššim saņēma ievērojami mazāk nekā citas.
Eiropas Komisijas, EP un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamajā pirmdienā balsot par precīzu vienošanās tekstu. Pēc tam sarunu rezultāti vēl jāapstiprina EP balsojumā, kas varētu notikt novembrī.
Kalniete saka, ka šī ir Latvijai viena no svarīgākajām vienošanām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados, portālu Diena.lv informēja deputātes pārstāvis Mārtiņš Spravņiks.
Eiroparlamentāriete uzskata, ka KLP reforma ir īpaši izdevīga Latvijas zemniekiem, kuriem atbalsts pieaugs, kamēr citu valstu zemniekiem tas samazināsies. "Ir jāsaprot, ka tiešais atbalsts zemniekiem Eiropā samazināsies arī turpmāk. Latvijas zemnieki ir pierādījuši, ka pat ar pieticīgu atbalstu spēj veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, kamēr citu valstu pārstāvjiem ar to būs problēmas. Tieši tādēļ es uzskatu, ka lauksaimniecība kļūs par vēl svarīgāku Latvijas tautsaimniecības nozari un tas attīstīs Latvijas reģionus," saka Kalniete.
(Pievienots EP Preses dienesta komentārs 3.rindkopā.)