Jautāts, kā izdevies tik ievērojami uzlabot peļņas rādītāju, Gauss apliecināja, ka tas nav tikai palielinājums "uz papīra". "Nav bijušas tādas manipulācijas," viņš teica, skaidrojot, ka aviokompānijai par 21 miljonu eiro izdevies samazināt izmaksas, kas arī ir viens no peļņas nodrošināšanas faktoriem. Ietaupījumu izdevies gūt, samazinot lidojumu skaitu virzienos, kur nebija pieprasījuma, optimizējot floti, samazinot administratīvās izmaksas, palielinot tiešo reisu skaitu. Viņš uzsvēra, ka ziemā aviokompānija piedāvās arī jaunus lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām, atzīmējot, ka pēdējos gados jauni lidojumi no šo pilsētu lidostām netika atklāti. Avikompānija īstenojusi arī degvielas efektivitātes programmu, samazinot izdevumus par degvielu. Liela virkne slēgto līgumu Gausam gan nākusi "mantojumā" no iepriekšējiem vadītājiem – daļu no tiem izdevies pārslēgt uz izdevīgākiem nosacījumiem, citus tomēr ne.
Gauss atzina, ka aviokompānijas darbības rezultātus negatīvi ietekmējusi situācija Ukrainā. Nācies samazināt lidojumu apjomu austrumu virzienā, jo samazinājies arī pieprasījums, tādējādi krities arī pārvadāto tranzītpasažieru skaits. airBaltic pārtraukusi lidojumus uz Odesu, Simferopoli un Kaļiņingradu. Iepriekš tranzītpasažieru īpatsvars kopējā pārvadāto pasažieru skaitā veidoja pusi – 50%, bet attiecīgi šī gada pirmajos sešos mēnešos tas samazinājies par 2 procentpunktiem – līdz 48%.
airBaltic izpilddirektors norādīja, ka aviokompānija koncentrējas uz peļņas nodrošināšanu, un tā var nopelnīt rietumu, nevis austrumu virzienā. Beidzoties krīzei Ukrainā, plānots atgriezties pie iepriekšējās stratēģijas, kad tranzītpasažieru skaits veidoja pusi no kopumā apkalpoto pasažieru skaita. Šogad pirmajā pusgadā avikompānija apkalpojusi 1,26 miljonus pasažieru, kas ir par 7% mazāk.
Pateicoties labajiem pusgada rezultātiem, aviokompānija koriģējusi arī gadā plānoto peļņas apjomu – sākotnēji 2014.gadā kopumā bija plānots strādāt ar 4 miljonu eiro peļņu, kas koriģēta līdz 9 miljoniem eiro, kas gan esot konservatīva prognoze.
Gauss atzina, ka finanšu rezultāti pozitīvi ietekmē arī procesus saistībā ar investora piesaisti, atzīmējot, ka arī Eiropas Komisijas pozitīvais lēmums saistībā ar valsts atbalsta sniegšanu tam nāk tikai par labu. "Es nevaru runāt investoru vārdā, bet mēs turpinam komunicēt ar investoriem," teica Gauss atzīmējot, ka investora piesaistes process nenoslēgsies gluži rīt, bet tas varētu notikt turpmākajos 2-3 mēnešos.
Aviokompānijas vadītājs arī atzīmēja, ka biļešu cenas pašlaik ir zemākajā līmenī un konkurence visā Eiropā, tostarp arī Rīgas lidostā, ir ļoti sīva. "Tāds ir šis tirgus, bet mēs ļoti labi tiekam galā," viņš teica.
Iepriekš izskanējis, ka šis varētu būt Gausa pēdējais gads turot aviokompānijas vadības grožus. "Man ļoti patīk vadīt airBaltic un dotajā brīdī man nav citu plānu, taču akcionāri ir tie, kas pieņem lēmumu, kurš vadīs šo kompāniju. Neesmu gan dzirdējis, ka viņi būtu neapmierināti, un, kamēr akcionāri būs apmierināti, es turpināšu vadīt šo kompāniju," sacīja Gauss.
Kompānijas ieņēmumi 2014.gada 1.pusgadā ir 140,45 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā, savukārt ieņēmumi no pasažiera samazinājās par 2,33 eiro – līdz 99,23 eiro.
Pērn attiecīgajā laika posmā airBaltic strādāja ar 12,45 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.
Lursoft datubāzē pieejamais uzņēmuma gada pārskats liecina, ka 2013.gadā aviokompānija strādāja ar 195,946 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,420 miljonu latu peļņu.
2013. gadā airBaltic pārvadāja vairāk kā 2,95 miljonus pasažieru.
Latvijas aviokompānijas gaisa flotē pašlaik ir 25 lidmašīnas - 5 Boeing 737-500s, 8 Boeing 737-300 un 12 Bombardier Q400 NextGen.
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā, galvenais aviokompānijas akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Papildināta visa ziņa