Šī ir pirmā reize, kad balvas nominantu vidū ir zinātnieks no Latvijas, un, lai gan balvu attiecīgajā kategorijā "mūža ieguldījums" šoreiz ieguva viņa konkurents, Šveices zinātnieks Andreas Mancs (Andreas Manz), Kalviņš ir pārliecināts, ka ir iemesls lepoties.
Pēc svinīgās ceremonijas Kalviņš žurnālistiem sacīja, ka gribētos jau saņemt augstāko novērtējumu, bet arī otrā vai trešā vieta viņam un Latvijai ir ļoti liels sasniegums. Viņš arī norādīja, ka jebkuram zinātniekam svarīga ir sabiedrības atzinība un izpratne, ka zinātne valstij ir vajadzīga, īpaši, ja runa ir par Latviju.
"Ir ļoti būtiski, ka sabiedrība saprot, ka zinātnieks jau nestrādā tāpēc, ka viņam maksā, vai nestrādā tāpēc, ka viņam nemaksā. Zinātnieka misija ir dot sabiedrībai to, kā viņai vēl pietrūkst. Un, ja mēs to varam izdarīt, tad mēs esam laimīgi," uzsvēra Kalviņš.
Šo augsto apbalvojumu Eiropas Patentu biroja žūrija pasniedz jau 10. gadu, un šogad balvas ieguvēju vidū ir zinātnieki no Austrālijas, Austrijas, Ķīnas, Francijas, Japānas Nīderlandes un Šveices. Taču kopumā Parīzē šodien bija pulcējušies 15 šīs balvas nominanti no 11 valstīm.
Balvas pasniegšanas ceremonijas laikā gan Kalviņa sejā rūgtumu neredz, jo, kā viņš atzīst intervijā Dienai: ”Protams, tas ir ļoti patīkami, bet šis apbalvojums ir par to, kas jau ir bijis. Mani vairāk interesē, ko varētu izdarīt šodien un ko vēl varētu panākt nākotnē, lai cilvēkiem būtu jaunas zāles un laba veselība". Viņš lielo atzinību Eiropas mērogā izpelnījies par savas 45 gadu ilgās karjeras laikā sasniegto – radīta jauna medicīnisko preparātu paaudze, kas imitē dabiskus organiskos savienojumus. Šie preparāti spēlē nozīmīgu lomu sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, iekaisuma un hronisku sāpju novēršanā un ārstēšanā, un ir pierādīta to iedarbība veiksmīgā cīņā pret vēzi. Kalviņa nozīmīgākais izgudrojums meldonijs ir pamatā preparātam Mildronāts, vienam no veiksmīgākajiem medicīniskajiem preparātiem, kas radīti Latvijā. Pie sasniegtā zinātnieks nevēlas apstāties, norādot, ka vēlas tomēr ļaundabīgos audzējus uzvarēt.
Viens no Kalviņa konkurentiem, Šveices zinātnieks Mancs, augsto atzinību un balvu nominācijā "mūža ieguldījums" ieguva par viņa pētījumiem mikrofluīdikā un izgudrojumu - mikročipa laboratoriju. Pateicoties viņa darbam, ir iespējams nodrošināt kompleksas, ātras analīzes ārpus labaratoriju telpām ierīcē, kas nav lielāka par dažiem milimetriem.
Kategorijā "industrija" galveno balvu saņēma Austrijas zinātnieks Francs Amtmans ((Franz Amtmann) un Francijas zinātnieks Filips Mugara Philippe Maugar), kuru vadītā komanda izgudroja NFC datu pārraides tehnoloģiju. Tas paver gandrīz neierobežotas iespējas mobilo ierīču lietošanā, piemēram, viedtālruni izmantojot kā virtuālo maku.
Nominācijā "mazie un vidējie uzņēmumi" uzvarētāja ir Laura Johanna van Vēra (Laura Johanna van‘t Veer) no Nīderlandes un viņas komanda par viņu izgudrojumu – gēnos balstīto krūts vēža testu. Kā Dienai norāda pati zinātniece, viņa vēlējusies izprast, kāpēc daļai sieviešu ir augstāks un daļai zemāks risks vēža šūnām attīstīties atkārtoti, un attiecībā pret risku izvēlēties arī piemērotāko ārstēšanu. Līdz šim viņas izgudroto metodi pielieto jau 34 valstīs.
Kategorijā "pētniecība" augstāko apbalvojumu ieguva Ludviks Līblers (Ludwik Leibler) no Francijas par viņa izgudroto jauno polimēru tipu, kas pazīstami kā vitrimēri. Savukārt kategorijā "valstis ārpus Eiropas" balvu ieguva Sumio Ližima (Sumio Iijima), Akira Košo (Akira Koshio) un Masako Judasaka (Masako Yudasaka) no Japānas par oglekļa nanocaurulīšu izgudrojumu.
Papildus šīm kategorijām tika apbalvots arī populārākais zinātnieks, uzvarētāju nosakot, pamatojoties uz iedzīvotāju balsojumu. Kā uzvarētājs tika pasludināts austrālietis Jans Frazers (Ian Frazer) kopā ar ķīnieti Džan Dzu (Jian Zhou), kuri izstrādājuši vakcīnu pret cilvēka papillomas vīrusu (HPV) sievietēm.
Pievienotas 3. un 4.rindkopas