VNĪ pieaicinātā Igaunijas vadošā ekspertīžu biroja OU H-ekspertu slēdzienā par Rīgas pils ugunsgrēku ir konstatēts, ka ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvnieka rīcībā nodotā Rīgas pils daļa, bet ugunsgrēka iemesls – dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Tā kā saskaņā ar līgumu ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvobjekts – būvnieka atbildības teritorija, VNĪ prasa pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veicējam – pilnsabiedrībai SBRE – par saviem līdzekļiem novērst ugunsgrēka radītās sekas. "Ja būs nepieciešams, mēs izskatīsim šādu iespēju," sacīja VNĪ valdes priekšsēdētāja, taujāta, vai būs gatava tiesāties ar būvniekiem, ja viņi nevēlēsies segt ugunsgrēka rezultātā radušos zaudējumus.
"Vēlos uzsvērt, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelšanās vietu un iespējamos apstākļus, bet ne noteikt personu vai personas, kas būtu vainojami ugunsgrēka izraisīšanā. Pie vainīgo noskaidrošanas darbu turpina Valsts policija, kurai izvērtēšanai esam iesnieguši arī igauņu ekspertu atzinumu. Tā kā mums šobrīd ir skaidrība par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un tā izcelsmes vietu, varam turpināt aktīvi risināt zaudējumu segšanas jautājumu," sacīja Strautmane.
VNĪ vērsies par zaudējumu atlīdzināšanu gan pie būvnieku apvienības SBRE, prasot ar saviem spēkiem un līdzekļiem novērst pilij radītos postījumus, kā arī iesniegti pieteikumi abām iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām – AAS Baltijas Apdrošināšanas nams un BTA.
"Vienlaicīgi būvniekam un būvuzraugam ir izvirzīta prasība nekavējoties no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visus darbiniekus, kuri bija atbildīgās amatpersonas par būvniecības darbu veikšanu un uzraudzību ugunsgrēka izcelšanās laikā," sacīja Strautmane.
Eksperti secinājuši, ka ugunsgrēka izcelšanās vieta jeb ugunsgrēka avots atrodas Pils laukuma pusē, pils ēkas bēniņu daļā, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā. Skaidrojot ugunsgrēka izcelšanās tehniskos iemeslus, eksperti norāda, ka ugunsgrēka izcelšanās ir iespējama no dzirkstelēm, kvēlojoša tabakas izstrādājuma vai jebkura cita atklātas uguns avota. Eksperti pieļauj, ka pēc aizdegšanās procesa turpinājās kvēlojoša degšana. Svētku zālē starp gruvešiem tika atrasts izlietots ugunsdzēšamais aparāts – eksperti nevarot apstiprināt vai noraidīt saistību starp ugunsgrēka izcelšanos un atrasto uguns dzēšamo aparātu. Taču šis apstāklis varot norādīt arī uz to, ka ugunsgrēks ir izcēlies no iepriekš līdz galam nenodzēstas lokālas uguns.
Savukārt attiecībā uz ugunsgrēka izcelšanos laiku eksperti secinājuši, ka tehniski kvēlojošās degšanas procesa sākums bija iespējams 2013.gada 20.jūnijā visas dienas garumā. Pāreja no kvēlojošas degšanas uz liesmojošu degšanu notikusi aptuveni laikā no plkst.21.30 līdz 21.40. Ugunsgrēkam, iespējams, bija ilgstošs slēptais periods – vismaz piecas stundas (no tā brīža, kad būvnieki 20.jūnijā plkst.16.30 aizgāja no bēniņiem) līdz ugunsgrēka konstatēšanai pēc ārējām pazīmēm orientējoši plkst.22.10. Slēptā ugunsgrēka posms var būt saistīts tikai ar uzliesmojoša materiāla ilgstošu gruzdēšanu bēniņos, kas šajā gadījumā varēja būt tikai frēzkūdra, kas atradās bēniņos kā siltumizolācijas materiāls. Frezkūdras pamatīpašības un tās atrašanās ugunsgrēka uzcelšanās vietā – Rīgas pils bēniņos – arī ir iemesls, kāpēc kā ugunsgrēka avots ir ilgstošs, slēpts gruzdēšanas periods.
SBRE informē, ka pašlaik ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Tā vietā, lai aktīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar Rīgas pils atjaunošanu, VNĪ nodarbojoties ar dažādu publisku paziņojumu izplatīšanu un policijas izmeklēšanas publisku iespaidošanu. Pastāvot arī pamatotas bažas, ka tas tiek darīts, lai novērstu sabiedrības uzmanību no patiesās situācijas ar Rīgas pils projektu un VNĪ nesaimnieciskās rīcības, norāda SBRE pārstāvis Ivars Millers.
SBRE kā atbildīgais būvuzņēmējs esot neskaitāmas reizes vērsies pie pasūtītāja ar aicinājumu konstruktīvi risināt Rīgas pils jumtu atjaunošanas un ēkas saglabāšanas jautājumus. Lai arī kopš negadījuma ir pagājuši gandrīz seši mēneši, SBRE joprojām no pasūtītāja nav saņēmis līdz galam saskaņotu pastāvīgā jumta projektu.
Pēdējā vēstule par nepieciešamību strauji rīkoties pasūtītājam nosūtīta pirmdien, 9. decembrī, kopiju nosūtot atbildīgajam būvuzraugam un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. "Izskatās, ka kārtējo reizi izveidojusies absurda situācija, ka it kā pēc papīriem un procedūrām viss ir kārtībā, bet jumta arvien nav un Rīgas pils turpina iet bojā," norāda SBRE.
Millers uzsver, ka VNĪ bezatbildības dēļ (nesaskaņoti risinājumi un nepieņemti lēmumi) Rīgas pilī kopš negadījuma nenotiek restaurācijas un pils sienu žāvēšanas darbi un Rīgas pils kultūrvēsturiskais mantojums turpina iet bojā. Absolūtu bezatbildību pret savu īpašumu parādot jau tas, ka sākotnēji vairākus mēnešus tika aizkavēts konkurss pastāvīgā jumta projektēšanai, un joprojām nav lēmuma par tā izbūvi. Katra novilcinātā diena ziemas apstākļos pasliktina objekta stāvokli, mikroklimatu ēkā un rada papildus zaudējumus.
SBRE aicina klātienē valsts augstākās amatpersonas pārliecināties par kritisko situāciju Rīgas pilī un nekavējoties pieņemt atbildīgus lēmumus situācijas konstruktīvai risināšanai.