Apstiprinātais plāns paredz no jaunā gada palielināt bērnu kopšanas pabalstu no 100 līdz 120 latiem, ko no nākamā gada oktobra izmaksās gan sociāli apdrošinātiem, gan neapdrošinātiem vecākiem no bērna dzimšanas brīža līdz pusotra gada vecumam. Apdrošinātie vecāki papildu saņems arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru kopējā summa nemainīsies, bet kuru izmaksu "izstieps" no pašreizējiem 10 līdz 18 mēnešiem. Turklāt šī valsts pabalsta saņemšanas laikā vecāki drīkstēs arī strādāt. Pašlaik šo pabalstu saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam. Patlaban līdz bērna gada vecumam sociāli apdrošināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apjomā no algas un šī pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst strādāt.
Tāpat no nākamā gada 1.septembra brīvpusdienas pienāksies arī 3.klašu skolēniem, turklāt vienas ēdienreizes dotācija palielināsies no 80 santīmiem līdz vienam latam, tā nodrošinot augstāku ēdiena kvalitāti.
Tomēr, pēc ministres teiktā, demogrāfijas veicināšanas pasākumu plāns radīs nevienlīdzīgu attieksmi jaunajiem vecākiem - apdrošinātajiem vecākiem atbalsts būs lielāks nekā neapdrošinātiem. Viņķele teica - panāktā vienošanās ir "tīri politiska" un, pēc ministres domām, neveicinās jauno vecāku atgriešanos darba tirgū un izglītības iestādē. To paredzēja vienošanās laikā noraidītais LM rosinājums par papildu 100 latu pabalstu tiem strādājošiem, studējošiem vai Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētiem vecākiem, kuru bērnam ir no viena līdz pusotram gadam, kā arī ideja par atalgojumu auklītei, kura pieskata strādājošu vecāku bērnu.
"Labklājības ministrijas bažas šajā gadā paudīsim daudz skaļāk un nepārprotamāk, ka atrastais risinājums, mūsu ekspertuprāt, nekādā veidā nemazinās nevienlīdzību arī jauno vecāku starpā, un tas nekādā veidā neveicinās to jauno vecāku, kuru konkurētspēja pēc bērna dzimšanas varētu būt apgrūtināta, integrāciju darba tirgū un stimulēšanu iegūt izglītību," pauda Viņķele.
Savukārt deputāte Inga Bite (Reformu partija), kura līdz ar vairākiem citiem koalīcijas kolēģiem uzstāja uz plašākiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pauda neizpratni par Viņķeles apgalvojumu, ka demogrāfijas priekšlikumi veicināšot sociālo nevienlīdzību, jo kopējā summa no sociālās apdrošināšanas budžeta, ko ģimene saņem bērna audzināšanas laikā, saglabāsies tāda pati kā līdz šim, vien "izstiepta" ilgākā laika periodā.
Pozitīvi esot, ka pasākumu kopums demogrāfijas jomā būs plašāks nekā paredzēja pērn parakstītā vienošanās par demogrāfijas pasākumiem un tie vairs nav šauri fiksēti tikai uz vecāku pabalstu celšanu, bet ietver arī uzturlīdzekļu apmēra palielinājumu vientuļajiem vecākiem, kā arī paplašinās brīvpusdienu saņēmēju loku un summu, ko valsts maksās par brīvpusdienām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) portālam diena.lv atzina, ka ar apkopotajiem priekšlikumiem vēl nav iepazinusies un solīja to izdarīt otrdien. Viņa gribētu komentēt idejas, kas ir "uzliktas uz papīra", tomēr par priekšlikumu visiem jaunajiem vecākiem no nākamā gada rudens nodrošināt 120 latu bērnu kopšanas pabalstu izteicās atzinīgi. Tas nozīmēšot sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Tomēr priekšlikumu izvērtēšanas laikā "būs stingri jāskaita arī naudiņa, ko valsts var atļauties un ko nevar. Lai nesanāk cilvēku maldināšana," piebilda Barča.