Modeļa ieviešanas atlikšana vienlaikus paredz pilnveidot jau esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināta pedagogu darba samaksa.
Vienošanās paredz, ka jaunā modeļa pilnveidošanai tiks veltīts tam nepieciešamais laiks, tomēr līdz decembra sākumam būs jāpilnveido jau esošie normatīvie akti, lai uzlabotu izglītības darbinieku situāciju. Tāpat noteikts, ka šim mērķim nākamā gada valsts budžeta projektā jāatvēl rezervētie deviņi miljoni eiro.
Neskatoties uz panākto vienošanos attiecībā uz jauno pedagogu algu modeli, visas LIZDA prasības nav guvušas abu iesaistīto pušu kompromisu, līdz ar to LIZDA ir tiesīga turpināt sākto streika procedūru, jau konkrēti lemjot par streika rīkošanu, tā potenciālo formu un laiku.
Pēc sarunām ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm un respektējot iesaistīto ļoti atšķirīgās un nereti pretrunīgās pieredzes un vēlmes, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mēneša laikā piedāvās izmaiņas valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam sadales kārtībā, portālu Diena.lv informēja IZM.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pēc sēdes piektidne izteikusies, ka "mēs neredzam iespēju mehāniski palielināt valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, ja neko nemainām atalgojuma aprēķina kārtībā. Šobrīd esam kopā ar Finanšu ministriju vienojušies, ka nākamā gada valsts budžeta projektā ir rezervēti deviņi miljoni eiro pedagogu atalgojuma palielināšanai 2016. gadā un papildus 27 miljoni 2017. un 2018. gadā. Tomēr valsts mērķdotācijas aprēķina principiem no 2016./17. mācību gada jāmainās, lai tuvinātu aprēķina metodiku objektīvajām vajadzībām kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai pašvaldībās, ņemot vērā reģionu atšķirības, un mudinātu pašvaldības kārtot skolu tīklu."
Izstrādājot izmaiņas atalgojuma aprēķināšanas metodikā, IZM balstīsies uz atalgojuma jaunajā modelī iestrādātajiem pamatprincipiem un secinājumiem no sarunām ar partneriem. Trešajā izlīguma komisijas sēdē IZM un LIZDA vienojās turpināt darbu pie pedagogu atalgojuma jaunā modeļa.
Pedagogu streika izlīgšanas komisija, kurā darbojās LIZDA, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji, nepilna mēneša laikā bija sanākusi uz trim sēdēm.
LIZDA jau iepriekš bija norādījusi, ka neatkāpsies no izvirzītajām prasībām un jauno pedagogu darba samaksas modeli atbalstīs tikai gadījumā, ja tiks ņemti vērā arodbiedrības priekšlikumi tā uzlabošanai.
Kā ziņots, LIZDA padome septembra beigās vienbalsīgi atbalstīja streika procedūras sākšanu, jo sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus. Arodbiedrība Izglītības un zinātnes ministrijai izvirzīja septiņas prasības nozares uzlabošanai, tajās iekļaujot gan pedagogu jauno algu modeli, gan augstāko izglītību un zinātni.
LETA jau ziņoja, ka LIZDA jauno pedagogu atalgojuma modeli ir nodēvējusi par brāķi.
LIZDA veiktie aprēķini liecina, ka gadījumā, ja pedagogu atalgojuma modelis tiks ieviests pašreizējā redakcijā, 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu.
Salīdzinot ar pašreizējo modeli Nauda seko skolēnam, no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi.
Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas - 0,80 eiro - līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.
Papildināts ar IZM pausto 5. līdz 7.rindkopās