Minētais lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā "ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm". Tai skaitā, Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nesniedza informāciju vai sniedza nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par KNAB lietvedībā esošu krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību. Atsevišķos gadījumos Strīķe pārkāpa savas amata pilnvaras, arī jautājumos, kas saistīti ar iestādē noteikto informācijas aprites kārtību, tai skaitā, informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļiem un informācijas izplatīšanu iestādes vārdā citām institūcijām un amatpersonām. Strīķe arī nenovērsa pārkāpumus savā darbībā un neizpildīja darba uzdevumus pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, izklāstījis Streļčenoks.
Ar Strīķi portālam Diena.lv neizdevās sazināties, jo uz telefona zvanu un īsziņu viņa neatbildēja. Savukārt aģentūrai LETA viņa norādījusi, ka nevēlas sniegt plašākus komentārus par Streļčenoka pieņemto lēmumu atkal atbrīvot viņu no amata. Viņa vien paudusi uzskatu, ka Streļčenokam viņas atlaišana acīmredzot esot svarīgāka par likuma ievērošanu.
Komentārus atturējies sniegt arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA teica, ka ģenerālprokurora rīcībā pagaidām nav oficiālas informācijas par Strīķes atbrīvošanu.
Savukārt KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības valde tuvākajās dienās analizēs Streļčenoka lēmumu un tad vienosies par tālāko rīcību, aģentūrai LETA skaidroja arodbiedrības vadītāja Kristīne Griga. Kad Strīķe pirmo reizi tika atlaista no amata, arodbiedrība paziņoja, ka saskaņā ar likumu KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana. Streļčenoks to nav lūdzis ne iepriekš, ne tagad, norādīja Griga.
"Strīķes pārkāpumu ilglaicīgais raksturs, sistemātiskums un viņas regulāra nereaģēšana uz iestādes vadītāja aizrādījumiem par pārkāpumu nepieļaujamību liecināja par Strīķes apzinātu vēlmi nepildīt iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus, neievērojot hierarhiski augstākas amatpersonas rīkojumus un pat rīkojoties pretēji tiem, tādējādi faktiski traucējot iestādes vadītājam pildīt viņa amata funkcijas un padarot par neiespējamu turpināt sadarbību ar Strīķi," pamatojis Streļčenoks.
Strīķes pārkāpumi un viņas subjektīvā attieksme pret notiekošu, neizrādot ne mazāko vēlmi uzlabot savas prasmes un novērst pārkāpumus, esot mazinājusi KNAB priekšnieka uzticēšanos viņai un bija pamats pieņemtajam rīkojumam, viņš paskaidrojis.
"Šobrīd man kā iestādes vadītājam ir būtiski nodrošināt to, lai Birojs turpinātu strādāt, vienlaicīgi nodrošinot to, ka tiek novērsti un pārtraukti tie pārkāpumi un to kaitīgās sekas, kurus radījusi Strīķes ilgstošā prettiesiskā rīcība. Viens no iestādes efektīva darba stūrakmeņiem ir sabiedrības uzticēšanās iestādes darbībai, tāpēc šobrīd mans galvenais uzdevums ir nodrošināt iestādes tiesisku un efektīvu darbu sabiedrības interesēs, tai skaitā atjaunojot iestādes reputāciju un sabiedrības uzticēšanos Birojam kā neatkarīgai iestādei.
Jau vēstīts, ka Streļčenoks savu vietnieci Strīķi no amata atbrīvoja 20.decembrī, taču pagājušajā nedēļā demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šo rīkojumu atcēla. Pēc tam Streļčenoks pauda apņemšanos tuvā nākotnē Strīķi atstādināt no amata sīkāku detaļu noskaidrošanai.
Dombrovksis pauda, ka KNAB ir premjera pārraudzībā esoša iestāde, kas sevī ietver arī tiesības veikt iespējami pretlikumīgu biroja lēmumu pārbaudi. Viņš norādīja – Streļčenoka pirmajā rīkojumā par Strīķes atlaišanu no amata ir vismaz trīs būtiski pārkāpumi, kurus KNAB vadītājs tā arī neesot varējis argumentēti atspēkot.
"Pirmkārt, atkārtotā amatpersonas novērtēšana tika veikta, balstoties uz spēkā neesošu instrukciju. Tas nevar būt pamats darbinieka atbrīvošanai no amata. Otrkārt, Streļčenoka kungs šo dokumentu ir noformējis kā administratīvo aktu, norādot, ka tas ir skatāms administratīvajā rajona tiesā, tādējādi ignorējot labas pārvaldības principus. Bijuši vairāki augstākās tiesas lēmumi, kuros norādīts – KNAB darbinieki atrodas darba attiecībās, tās nav dienesta attiecības, kuras tiek pārtrauktas ar administratīvo aktu. Pat ja jautājums tiktu skatīts no privāto tiesību, no darba attiecību jomas, arī tādā gadījumā atbrīvošanai ir nepieciešama KNAB arodbiedrības piekrišana, kuras Streļčenokam nav," savu lēmumu pamatoja Dombrovskis.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka KNAB vadības savstarpējās domstarpības var izbeigt tikai ar tiesas sprieduma palīdzību, taču KNAB priekšnieka Streļčenoka un viņa vietnieces Strīķes savstarpējiem apvainojumiem par politisko ietekmējamību nav pamata.
"Mans teiciens ir jau fiksēts iepriekš - mēles darbība nedrīkst būt ātrāka par smadzeņu darbību," sacīja Kalnmeiers, paskaidrojot, ka Streļčenoks ir pārmetis Strīķei darbošanos Vienotības interesēs, savukārt Strīķe savam priekšniekam - darbošanos kādu lielu politisku grupējumu labā. Taču, kad abiem prasīts precizēt, par kādām lietām un lēmumiem ir runa, sīkāks paskaidrojums nav sekojis.
Papildināta 3.rindkopa un pievienota 4. un 5.rindkopa