Apsūdzētā aizstāvji tiesas lēmumu trīs dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT). Bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka tiesas lēmums viņai nav saprotams un tas tiks pārsūdzēts.
Pēc advokātes teiktā, savulaik noziedznieku sarīkotā sprādzienā cietušais Vaškevičs joprojām ārstējas Austrijā un nopietno veselības problēmu dēļ nevarot ierasties uz tiesas sēdi Latvijā.
"Šāds lēmums man nav saprotams, jo tiesnese Tamāra Broda to pieņem atkārtoti, lai arī Augstākā tiesa iepriekš to atcēla kā nepamatotu. Šajā lēmumā tiesa apliecināja, ka tai zināma klienta atrašanās vieta," uzsvēra advokāte.
Lūgumu par drošības līdzekļa maiņu bija pieteicis prokurors, kurš jau agrāk vairākas reizes bija pieteicis šādus ierosinājumus. Advokāte apgalvoja, ka Vaškevičs no dalības tiesas procesā neizvairās. Gluži otrādi, vēl pirms lēmuma pieņemšanas par apcietinājumu viņš tiesai iesniedzis lūgumu krimināllietu izskatīt videokonferences režīmā.
Rīgas apgabaltiesa šogad 19.martā jau lēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, tomēr 5.aprīlī AT šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca.
24.septembrī Rīgas apgabaltiesa noraidīja prokurora Arvja Miglāna lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu Vaškevičam. Prokurors bija lūdzis viņu apcietināt, bet aizstāvji oponēja, ka drošības līdzekļa grozīšanai nav pamata, jo apsūdzētā atrašanās vieta esot zināma - Vaškevičs joprojām ārstējoties slimnīcā Austrijā.
Šoruden Vaškeviča aizstāvji tiesnesei Brodai pieteica noraidījumu, pamatojot to ar viņas 19.marta lēmumu apcietināt Vaškeviču. Tas, ka AT šo lēmumu vēlāk atzina par prettiesisku un atcēla, liek bažīties par tiesneses objektivitāti, aizstāvju pozīciju aģentūrai LETA skaidroja Kvjatkovska. Tomēr tiesa noraidījumu nepieņēma.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.
Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.
Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.
(Papildināts viss teksts.)