Ja vērtē tādu preču grupu kā pārtikas produkti, tad cenu kāpums "šā gada martā bija otrs straujākais šajā mēnesī pieredzētais kopš 1996. gada, tikai iepriekšējā gada martā pārtikai cenas pieauga straujāk," uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
"Līdz vasarai gada inflācija Latvijā mazināsies, sasniedzot 10%. To noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, bet šā gada nogalē inflācija būs vien 3–4%," prognozē Finanšu ministrija un turpina: "Gāzes cenu kāpums, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci. Sagaidāms, ka gāzes un siltumenerģijas tarifi šā gada otrajā pusgadā mazināsies. Gāzes cenu kritums šā gada otrajā pusē palīdzēs mazināt vidējo inflāciju gan Latvijā, gan eirozonā".
"Inflācijas samazināšana būs grūta, tā prasīs laika un prāta ieguldījumu no patērētājiem," uzskata bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomists uzsver, ka "ļoti populārs ir kļuvis termins "greedflation", ko tulko kā "alkatības izraisīta inflācija" jeb saīsinot – alkflācija".
Tuvākajā laikā uzņēmumi "vēlēsies noturēt cenas, izmaksu samazināšanos izmantojot tam, lai palielinātu peļņu. Piemēram, ir vērojams, ka daži tirgotāji izmisīgi vēlas uzturēt ilūziju, ka piena litram joprojām ir jāmaksā pusotrs eiro. Ja patērētāji uzmanīgi lasa cenu zīmes un ir gatavi apstaigāt dažādus veikalus, viņiem var izdoties samaksāt pat tikai pusi no šīs summas", mudina ņemt vērā P. Strautiņš.
"Šajā gadā vidēji inflācija joprojām būs augsta 9,5%, taču svarīgi ir tas, ka inflācijas temps turpinās strauji rukt, sasniedzot aptuveni 3% gada nogalē," prognozē Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija un skaidro: "Viena no sfērām, kur cenas spītīgi aug, ir pakalpojumu sektors. Pakalpojumu cenās ar novēlošanos atspoguļojas gan energoizmaksu kāpums, gan vispārējā dzīves dārdzības palielināšanās. Uzņēmumu vēlme nopelnīt arī tiek minēta kā viens no iemesliem augstākai inflācijai Latvijā. Ņemot vērā uzņēmumu stabilo finanšu situāciju pērn, šajā apgalvojumā noteikti ir liela daļa taisnības – ir acīmredzams, ka uzņēmumi spējuši pārnest izejvielu sadārdzinājumu uz patērētāju. Uzņēmēju aptaujās par pārdošanas cenām redzams, ka tās vēl varētu tuvākajos mēnešos augt, tomēr tā uzņēmēju daļa, kas saredz iespēju cenu celt, ļoti strauji mazinās."
Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka "uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka patērētāju uzkrātais pirktspējas potenciāls sadilst un pircēju spēja un vēlme pieņemt tālāku cenu pieaugumu kļūs arvien rezignētāka".
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš akcentē to, ka inflācijas radītie izaicinājumi nav beigušies, un prognozē, ka inflācija Latvijā nākamgad varētu būt 2–2,5% līmenī.