Viņķele skaidroja, ka inficēšanās līknes dinamika un situācijas nopietnība tiek vērtēta pēc vairākiem parametriem - inficēto cilvēku skaits, pozitīvo testu īpatsvars, testu daudzums, stacinēto cilvēku skaits, kā arī to pacientu skaits, kas slimnīcās ir smagā stāvoklī.
"Visu šo parametru kopsakars būs noteicošais, spriežot par to, vai redzam ierobežojumu efektivitāti. Fāzēs tā ir stabilizācija un inficēšanās skaita kritums," norādīja politiķe.
Viņa pauda, ka tāpat tika lemts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārskatīs kumulatīvo rādītāju mehānismu, ko piemēro pašizolācijas pienākuma noteikšanai, atgriežoties no ārvalstīm. Ja līdz šim tas tika pielāgots Latvijas situācijai, tad no no šodienas tie būs 50 gadījumi uz 100 000 cilvēku. "Šis ir tas mērķis, kas mums būtu jāsasniedz," sacīja politiķe.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka būtisks ir hospitalizēto pacientu apjoms. Patlaban šis rādītājs atsevišķās slimnīcās jau liecinot par ārkārtējai situācijai atbilstošiem apmēriem.
"Mēs varam apmeklēt vienu, otru slimnīcu, kur ir vietēji uzliesmojumi, un tas arī faktiski runā par ārkārtas situāciju tieši konkrētajā slimnīcā. Šeit ārkārtējā situācija jau ir, bet mūsu mērķis ir nepieļaut, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos citur," sacīja eksperts.
Tāpat viņš atgādināja, ka galvenie lielumi, kurus SPKC analizē ir saslimstība un pozitīvo testu īpatsvars. Vienlīdz svarīgi ir saprast, cik inficēto nevar nosaukt konkrētu vietu vai personu, no kuras viņi varētu būt inficējušies, piebilda epidemiologs.
Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.
Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.
Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.