"Apjomīga un sazarota ar kultūru saistītās informācijas pārvaldības sistēma kultūras pieejamības veicināšanai un kultūras daudzveidīgai klātbūtnei globālajā tīmeklī," ar šādu kalambūru 2010. gadā tika pieteikta Latvijas digitālās kultūras kartes projekta īstenošanas nākamā kārta. Izmaksu ziņā grandiozo projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Bila & Melindas Geitsu fonds, kā arī Latvijas valsts. Taču, noslēdzoties projekta ieviešanai, izrādās, kultūras karte noderīga vienīgi nozares iestāžu vadītājiem atskaišu iesniegšanai un ministrijai – statistikas apkopošanai, bet publiskajā sadaļā faktiski nav, ko darīt, kā vien bezgalīgi skatīties uz laika ritenīti. Kopumā rodas iespaids, ka šis ir tāds neveiksmīgs izziņu birojs ar neaktuālu vai trūcīgu informāciju. Pat sadaļa Par portālu stāv tukša.
Direktors Armands Magone un projekta vadītājs Jānis Ziediņš atzīst, ka portāls ir par lēnu, nav gana mūsdienīgs, taču tur neko nevarot darīt. Naudu neviens tajā vairs neieguldīs, tāpēc publisko sadaļu tiek plānots vispār slēgt. Kultūras karte pildīšot tās pamatmērķi – kalpot par kultūras statistikas sistēmu. Tās jēga ir labāka plānošana, piemēram, ja līdzās blakus pagastos ir divi kultūras nami, jumtu remontēs tam, kurā publikas vairāk.
Tomēr ir kāda problēma, proti, Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos tiek veikta pēcuzraudzība un īstenotajai iecerei jāturpina darboties atbilstoši sākotnējiem plāniem – kultūras kartes gadījumā līdz 2020. gadam. Savukārt visas neatbilstības tiek ņemtas ārā no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja kāda funkcija nedarbojas, ja kāda sadaļa netiek ieviesta vai trūkst lietotāju, nauda jāatmaksā. Šobrīd, lai arī formāli projekts skaitās pabeigts, pastāv iespēja, ka valstij nāksies Eiropas naudu vismaz daļēji atmaksāt.
Lūgta komentēt savas padotības iestādes sekmes digitālo projektu ieviešanā, Kultūras ministrija atsūta tikai paša KISC sagatavotu informāciju par Latvijas digitālās kultūras kartes lietotājiem un statistiku. 550 apmeklētāju dienā veicot 1100 iekšlapu apskates. Ir reģistrēti 5098 sistēmas lietotāji, kas aktualizē informāciju par savā pārraudzībā esošajiem 14 509 kultūras nozaru objektiem. Gadā lapas tiekot apskatītas līdz pat miljonam reižu. Pie tik necila ikdienas apmeklējuma un publiskajā sadaļā piedāvātā satura šāds rādītājs ir apbrīnojams.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 13. jūnija, avīzē Diena!
Fiksais
Zinu
izmeklētājs