Par klavierspēli sodītā puiša tēvs 100 latu nemaksās un gatavs tiesāties

Gadījums ieguvis arī rezonansi presē, tomēr rodas sajūta, ka ne viss tiek pateikts līdz galam. Par klavieru spēlēšanu sodītā 18 gadus vecā puiša tēvs ir gatavs runāt tikai anonīmi, savukārt viņu kaimiņus atrast neizdevās, jo adresi neizpauž ne Rīgas Pašvaldības policija (RPP), ne Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Versijas nesakrīt

Klavieru spēlēšana piektā stāva dzīvoklī vairākus gadus kaimiņiem nav traucējusi, sūdzības nav bijušas, kaut arī mājas sienas tiešām ir plānas un tām cauri dzirdamas gan bērnu raudas, gan televizora skaņas, gan durvju klaudzēšana. Pēdējā gada konfliktsituācijas drīzāk saistāmas ar citiem iemesliem, piemēram, strīdu par kaimiņu smēķēšanu kāpņutelpā, pieļauj puiša tēvs Arvīds (vārds mainīts). Pēc viņa stāstītā, dēls sācis pievērsties klavierspēlei salīdzinoši vēlu, bet ar panākumiem, «lēcis pāri» klasēm, tagad pats izmēģina spēkus arī komponēšanā. Ar mūzikas skolu noslēgts līgums, ka vecāki nodrošina mājasdarbu apgūšanu. Ir bijušas sarunas ar kaimiņiem, ka puiša klavierspēle traucē mazu bērnu mieru, taču Arvīds norāda, ka ir bijis gatavs vienoties par laikiem, kad spēlēšana netraucētu. Viens no kaimiņiem, kurš dzīvo stāvu zemāk un raksta grāmatas, uzskatot, ka klavierspēle viņam traucē jebkurā dienas laikā. Lielākais kaimiņu skaits, kas rakstījuši sūdzību, ir pieci, bet daži no viņiem ar laiku savas domas mainījuši un rakstiski apstiprinājuši, ka pretenziju nav.

Pašvaldības policija norāda, ka sūdzības bijušas atkārtotas, tāpēc uz tām bijusi reakcija. «Ja vairāk nekā 50% no kāpņu telpas kaimiņiem sūdzas, policija nevar nereaģēt,» norāda RPP pārstāve Inese Tīmane. (Puiša tēvs sarunā arDienu vairākkārt šo apgalvojumu apstrīdēja, jo pirmo divu stāvu iemītnieki nemaz neesot aptaujāti, bet piektā stāva kaimiņi nav protestējuši.) Pēc I. Tīmanes teiktā, iesniegumos bijis lūgums nespēlēt darbdienu vakaros un brīvdienās, un radušos situāciju viņa raksturo kā nepietiekamas kaimiņu komunikācijas sekas. Tāpat viņa norādīja, ka policijai nav iespēju noteikt mazāku sodu par atkārtotu troksni no viena avota, kā vien Ls 100. Taču šādai interpretācijai Arvīds nepiekrīt: «Atkārtots sods var tikt piemērots, ja pārkāpums noticis jau pēc pirmā lēmuma pieņemšanas. RPP pirmo sodu uzlika 11. jūnijā par 13. martu un otro - 18. jūnijā par 1. aprīli. Tas ir nepareizi, tāpēc arī mēs sodu pārsūdzēsim.» Viņš arī ir sašutis, ka ar tik lielu naudassodu sodīts skolnieks, lai arī pilngadīgs. Ja arī pēc pārsūdzības izskatīšanas RPP sodu atstās spēkā, Arvīds ir gatavs tiesāties. Savukārt D. Turlais uzsver: «Mums šī ģimene un šis puisis nav ienaidnieki, un, cik zināms, sūdzības neturpinās.» Taču, kas notiks ar 100 latu sodu, pagaidām skaidrības nav.

Rīgas Pašvaldības policija 2012. gada pirmajā pusē ir saņēmusi 3299 iedzīvotāju sūdzības par trokšņošanu, bet saņemto iesniegumu skaits ir mazāks - 672, no kuriem 289 bija sūdzības par trokšņošanu no pulksten 7.00 līdz 23.00, bet 383 sūdzības par trokšņošanu nakts laikā, skaidro I. Tīmane. Sūdzas gan par komersantiem, gan privātpersonām. Par mūzikas instrumentu spēlēšanu sūdzības ir reta parādība.

Nav kā rejas

Mūzikas pielīdzināšana suņu rejām vai bērnu klaigām ir nenormāla, tādā veidā pazemo Latviju, emocionāli saka klavierspēles skolotāja, kas savu vārdu lūdz neminēt. Viņu esmu atradis sludinājumu portālā, kur daudzi pedagogi piedāvā palīdzību mūzikas instrumentu spēles apguvē. «Man pazīstamai skolotājai bija gadījums, kad meitenei vajadzēja mācīties vijoles eksāmenam, bija diezgan neapmierinošs dialogs ar kaimiņiem,» sieviete stāsta. Sazvanu arī Rīgas Doma kora skolas klavierspēles pasniedzēju Baibu Krastiņu. «Šis stāsts ir vecs kā klavieres un pasaule!» viņa izsaucas. Viņasprāt, līdz plkst. 22 būtu jāļauj vingrināties, jo citas iespējas attīstīties jaunajiem talantiem nav. Ja ir konflikts ar kaimiņiem, nepieciešams vienoties. Esot gan arī dažu audzēkņu tēti, kuriem bērnu spēlēšana traucējot skatīties hokeju. Skolotāja atzīst, ka arī pati diez vai būtu priecīga katru dienu cauri sienai dzirdēt skanam, piemēram, vijoli vai ragu, taču kaimiņiem tomēr jāsaprot, ka citu iespēju kā mājās vingrināties nav. Vaicāta, cik stundas būtu jāvingrinās klavierspēlē, B. Krastiņa min vismaz 4-5, piebilstot: «Vestards Šimkus vingrinās visas desmit, pa vidu izslaucot savu kaziņu.» Savu stāstu Dienai uztic arī Santa. Viņa pati un māsa spēlē klavieres, un pirms pāris gadiem, kad māsai bijis eksāmens, izcēlies konflikts ar lejasstāva kaimiņu. «Pārmetums bija - cik var spēlēt vienu un to pašu? Viņš sita ar slotu pa griestiem un reizēm uzlika skaļu mūziku, aparatūra bija ļoti jaudīga, istabas logi trīcēja,» stāsta Santa. Pēc tam kādu laiku kaimiņš ar māsām neesot sveicinājies.