Muižnieks ievēlēšanas gadījumā solījis turpināt augstskolā iesāktos darbus.
Savā darbības programmā Muižnieks bija uzsvēris, ka, lai stabilizētu studējošo skaitu vidēji 15 000 līmenī, īpaša uzmanība ir pievēršama studiju programmu modernizācijai. Muižnieks norādījis, ka modernizācija būtu jāveic, ievērojot sabiedrības intereses un darba tirgus pieprasījumu. Tādā veidā LU varētu mērķtiecīgi piesaistīt Latvijas un citu valstu studentus, piedāvāt mūžizglītības un profesionālo kvalifikāciju ieguves programmas, attīstīt e-studijas un kredītpunktu uzkrāšanas sistēmu.
Studiju kursi un programmu saturs būtu regulāri jāatjauno, turklāt būtu jāsniedz atbalsts jaunu perspektīvu programmu izveidei un iespējām kombinēt vairāku studiju programmu piedāvājumu. Būtu jāpalielina arī vispārpielietojamo prasmju, tostarp valodas, komunikācijas, ētikas, paplašinātas apguves iespējas studiju programmās. Muižnieks iecerējis sadarboties arī ar profesionālajām asociācijām, piedāvājot darba tirgū atzītus sertifikātus kā studiju rezultāta apliecinājumus.
Domājot par kvalitāti, Muižnieks plāno ieviest palīgkursu piedāvājumu, lai likvidētu iepriekšējās izglītības nepilnības un mazinātu atbirumu. Tāpat būtu jāpilnveido bakalaura konsultantu (mentoru) sistēma, tajā iesaistot augstāka līmeņa studējošos. Vēl nepieciešama neatkarīga ekspertīze studiju kvalitātes novērtēšanā, kā arī atbalsts starptautisku kvalitātes apliecinājumu ieguvei.
Zinātniskajā darbībā LU kā nacionālajai universitātei ilgtermiņa prioritāte ir latviešu valodas, vēstures, kultūras, Latvijas sabiedrības pētījumi globālo procesu kontekstā, uzskata Muižnieks.
Muižnieks, plānojot to, kā varētu izskatīties viņa darba komanda, bija norādījis, ka viņa sarakstā ir 12 līdz 14 cilvēki. Konkrēti viņš minēja trīs - bijušo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu un LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesoru Vjačeslavu Kaščejevu.
Līdz vēlēšanām Muižnieks bija pārliecināts par to, ka viņš spēs gūt balsu pārsvaru. Viņš ir pārliecināts, ka kā LU zinātņu prorektors, kurš līdz šim ļoti aktīvi piedalījies vairumā universitātes projektu, kā neviens cits spēs tos turpināt un pabeigt.
Muižniekam uzvaru prognozējuši arī bukmeikeri, kuri paredzēja šāda iznākuma 70% varbūtību. SIA viensviens.lv vadītājs Arvīds Rasa uzsvēra, ka divās pēdējās vēlēšanās starp diviem kandidātiem vienmēr tiek izvēlēts tas cilvēks, kurš saka, ka nevēlas lielas izmaiņas, tā vietā solot turpināt iesākto augstskolas attīstības ceļu.
"Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzējas Maijas Kūles neapstiprināšana 2007.gadā, kā arī izvēle par labu esošajam rektoram Mārcim Auziņam, nevis harismātiskajai Intai Brikšei no Sociālo zinātņu fakultātes 2011.gadā, ir pierādījums, ka pārmaiņas, ko solīja abas dāmas, šajā akadēmiskajā institūcijā nav vēlamas,'' pauda Rasa.
Atbalstu Muižniekam pirms vēlēšanām pauda arī Latvijas Universitātes Studentu padome.
Muižnieks dzimis 1953.gadā Rīgā. 1976.gadā Muižnieks absolvēja Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja kvalifikāciju. 1993.gadā nostrificēts zinātņu doktora grāds bioloģijā.
Savukārt 1996.gadā Muižnieks kļuva par LU docentu, pēc gada kļūstot par LU profesoru mikrobioloģijas apakšnozarē.
1998.gadā Muižnieks kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekli, bet jau 2000.gadā - par LZA akadēmiķi.
Kā ziņots, par rektora amatu cīnījās arī LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs.